Viņš atzina, ka ekonomiskajai izaugsmei, kas patlaban esot novērojama Latvijā, paralēli neseko sociālā augšupeja, tāpēc Latvijas valdībai īpaša uzmanība jāpievērš sociālajai politikai un investīcijām cilvēkos.

ES komisārs vairākkārt dažādos publiskos pasākumos citviet Eiropā, vērtējot pēckrīzes situāciju, sacījis: pašlaik svarīgākais darīt visu iespējamo krīzes seku pārvarēšanai un cīņai ar nabadzību. To pašu viņš atkārtoja, arī viesojoties Latvijā, piebilstot, ka tieši te ir viens no augstākajiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju rādītājiem.

Ungārijas politiķis L. Andors Eiropas Komisijā ir atbildīgs par nodarbinātības, sociālās aizsardzības, darba tiesību jautājumiem. Viņš, viesojoties Latvijā, norādīja, ka Latvijā ievērojams skaits cilvēku nonākuši nabadzībā, bet 26 procenti iedzīvotāju ir pakļauti materiālai deprivācijai [nošķirtībai no resursiem]. «Tas nozīmē, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšana neiet roku rokā ar sociālo labklājību,» teica L. Andors. Turklāt Latvija sociālajai aizsardzībai atvēl pārāk maz, tāpēc ieņem turpat pēdējo vietu ES pēc izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Emigrācijas dēļ Latvija zaudējusi iedzīvotājus, īpaši gados jaunus, un tas var ietekmēt valsts nākotnes attīstības iespējas. Komisārs uzskata, ka šī tendence jāaptur, lai vēl vairāk nesamazinātos Latvijas potenciāls, un vērsa uzmanību, ka šo problēmu risinājumam ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš kopā ar ES komisāru piedalījās īpašā konferencē, uzdeva jautājumu, uz kuru vajadzētu mēģināt atbildēt viņam pašam, proti, pēdējos gados daudz ir runāts par makroekonomisko izaugsmi, taču – kā šo ekonomisko izaugsmi izjūt katrs konkrēts iedzīvotājs? V. Dombrovskis atzina, ka valdība pašlaik aktīvi strādā, lai mazinātu bezdarbu, sociālo nevienlīdzību, nabadzību. Kā piemēru premjers minēja darbu pie minimālās darba algas palielināšanas un nepieciešamības izvērtēt sociālās sistēmas efektivitāti.

Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka tiks veidotas jaunas politikas iniciatīvas un reformu piedāvājumi, kas jau augustā tiks iesniegti Ministru kabinetam. Pamatā tiem būs Pasaules bankas nupat kā veiktais pētījums. «Tuvākajos divos trīs gados mums priekšā ir pēckrīzes perioda izaicinājumi. Risinājumi nav meklējami tikai vienas ministrijas ēkā, tā ir plaša, visas valsts mēroga koordinēta sadarbība,» teica ministre. Atsaucoties uz pētījumu, viņa minēja, ka Latvijas biežākie bezdarba un strādājošo nabadzības paradoksa cēloņi ir nepietiekama izglītība, hroniskas, ielaistas slimības un cilvēku atkarība no dzīvesvietas reģionos, kuros trūkst darbu vietu.

Eiropas Komisija nupat nākusi klajā ar ikgadējiem politikas ieteikumiem dalībvalstīm, un Latvijai sociālajā jomā ieteikts risināt ilgstošā un jauniešu bezdarba problēmu un ar mērķtiecīgu pabalstu politiku mazināt augstos nabadzības rādītājus. Arī L. Andors norāda uz saiti starp izaugsmi un sociālo stabilitāti, kas ir EK mērķis. «Sociālā palīdzība nebūt nav vienīgais ceļš, kā mazināt nabadzību,» saka L. Andors, skaidrojot, ka tieši tādēļ nākamā perioda rekomendācijas īpaši vērstas uz izaugsmes veicināšanu ES.