“Mēs secinājām, ka vēja enerģijas nozares nostāja par Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas virzību būtiski atšķiras no federācijas ieņemtās pozīcijas, proti, vēja enerģijas nozare vēlas progresīvu, tirgus principos balstītu enerģētikas politiku, kas nebūtu saistīta ar vēsturisko valsts atbalsta mehānismu.

Vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem, un šobrīd redzam, ka vēja nozares attīstību kavē ieilgušie atjaunojamo enerģijas resursu nozaru un valsts strīdi par OIK.

Mums ir jārunā par atbildīgu klimata politiku, konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu ražošanas portfelī un tas jādara uz tirgus principiem. Vēja enerģijas asociācija vēlas pāršķirt līdzšinējās vēstures lappusi un mūsdienīgi virzīties uz priekšu,” saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu, 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas, kas ir būtisks pieaugums no šī brīža 11% īpatsvara.

Savukārt, Latvijā vēja enerģija šobrīd nodrošina vien 1% no elektroenerģijas pieprasījuma, un eksperti lēš, ka vēja enerģijas potenciāls Latvijā ir izmantots tikai par 4%. Latvijā šobrīd ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā - kopējā 68 MW vēja enerģijas jauda apsteidz tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir nepilnas astoņas reizes lielāka kā Latvijā (540 MW), bet Igaunijā - gandrīz piecas reizes vairāk (310 MW).