Uzņēmuma vadību dīkstāves laikā ar kratīšanu izklaidē policija. Valsts kreditoru klubiņā turpina izlikties, ka rūpnīca joprojām ir pilnvērtīgs sarunas partneris. Savukārt nolīgtais biznesa konsultants Prudentia, kam vajadzētu būt saprašanai par pretrunīgajām norisēm Liepājas metalurgā, izdevis iekšēju rīkojumu nekādus komentārus uz āru nesniegt.

Arī atbildīgajiem politiķiem no plašākas skaidrošanās vakar izdevās izvairīties. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atrodas Turkmenistānā, finanšu ministrs Andris Vilks Briselē, tālab padotie ministrijās turpina piekopt viņu ierādīto metodi – atkarībā no iestādes piederības Reformu partijai vai Vienotībai stāsta, ka pie visa vainīgi ir tie tur otrie. Ne velti Valsts kase bubina, ka, būdama tikai padotības iestāde, atstāta par teju vienīgo valsts rūpju turētāju metalurga lietā. Politiķi kratoties nost no atbildības.

Aizdomās turamo nav

Vakar ap septiņiem no rīta rūpnīcas administratīvajā ēkā iebruka pretterorisma vienība Omega. Pēkšņu aktivitāti pērn uzsāktajā kriminālprocesā par iespējamu piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu Liepājas metalurgā nodemonstrējusi Ekonomisko noziegumu pārvalde. Informācija darbinieku vidū izplatījusies zibenīgi – pie valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora un galvenās ekonomistes notiekot kratīšana. Vēlāk kaut kādi kabineti aizzīmogoti. Baumas ātri vien atceļoja līdz Rīgai – viena īpašnieka sievai esot pat kļuvis slikti ar sirdi. Tātad kratīšana notikusi arī mājās. Ne vien žurnālisti, bet arī visu metalurga glābšanas (vai likvidēšanas) projektā iesaistīto institūciju pārstāvji ar nepacietību gaidīja, ko policija pastāstīs operatīvi sasauktajā brīfingā. Taču nācās pievilties. Ekonomisko noziegumu pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis atklāja vien skopu tehnisko informāciju. Kopumā vakar veiktas 14 kratīšanas uzņēmuma akcionāru un īpašnieku darba un dzīves vietās – Liepājā, Rīgā un Jūrmalā. Izņemti datori, dokumenti. Taču aizdomās turamo lietā joprojām nav, aizturēto – arī. Valstij tādējādi joprojām neviens nav pateicis, ka ar šiem džekiem – Sergeju Zaharjinu, Iļju Segalu un pārējo kompāniju – nevajadzētu ielaisties darījumos. Gatis Gudermanis gan nepiekrīt Neatkarīgās pieņēmumam, ka policijas pienākums būtu pasargāt valsti no tālākām kļūdām. Viņš aicina nejaukt ekonomiku ar kriminālprocesuālajiem jautājumiem. Bet, protams, ja izmeklēšanas gaitā radīsies tāda nepieciešamība vai iespēja, par jaunumiem tikšot informētas arī citas institūcijas, piemēram, Valsts kase.

Izmeklēšanā esot taktika

Kriminālprocess ir sākts pagājušā gada augustā pēc trešā – no uzņēmuma vadības izstumtā – akcionāra Kirova Lipmana ierosmes. Tātad tam nav tiešas saistības ar abu pārējo akcionāru pastrādāto svaigāko cūcību – kamēr valsts viņu vietā maksāja vairāku miljonu latu lielu kredītmaksājumu, viņi paši iztukšoja uzņēmuma kasi un krietni lielāku summu aizsūtīja kaut kādai firmai celtniecības vagoniņā Lietuvā, un uz vēl vienu adresi Lielbritānijā. Tomēr izmeklēšanas procesā Latvijas varasiestādes sadarbojas ar kolēģiem ārzemēs.

Neatkarīgā vakar jau rakstīja, ka «Liepājas metalurgu iztukšo valsts uzraudzībā». Policija šo publikāciju esot izlasījusi, esot arī paskatījusies ziņu sižetus televīzijās. Tomēr pēkšņā aktivitāte nav vis reakcija uz žurnālistu savākto informāciju, bet tikai sakritība. Visu nosakot izmeklēšanas taktika. Pašlaik tiekot izmeklēti iespējamie kriminālie nodarījumi ilgstošā laika posmā. Tātad runa varētu būt par dažādiem veidiem, kā visu politisko partiju labvēlību baudījušais uzņēmums dažu gadu gaitā izzagts – piemēram, maksājot sešciparu skaitļos izsakāmas mēnešalgas. No šīs lietas politiskā konteksta izmeklētāji gan pilnībā norobežojas. Tātad valsti par krāsns gabala īpašnieci padarījušā galvojuma došanas apstākļi netiek pētīti. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apgalvo, ka saistībā ar Liepājas metalurgu nekādas darbības neveic un arī pagātnē tas neesot darīts.

Visi turpina izlikties

Jo vairāk pētnieku un glābēju iesaistās Liepājas metalurga nākotnes pareģošanā, jo murgaināka tā kļūst. Izrādās, arī kreditoru klubs, kas līdz šim bijis vienots savā sapnī par rūpnīcas augšāmcelšanu, darbos nemaz nav tik vienots. Valsts uzņēmums Latvenergo pirms pāris dienām pavēlējis savam meitasuzņēmumam Augstsprieguma tīkli atslēgt strāvas piegādi rūpnīcas tēraudkausēšanas ceham, ko tas arī izdarījis. Latvenergo pārstāve Ivita Bidere stāsta, ka šāda rīcība tikusi saskaņota ar pārējiem kreditoriem. Taču Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme apgalvo pretējo – pārējie kreditori gribējuši, lai rūpnīca pēc iespējas turpina darbu, kas tagad faktiski ir neiespējami. Latvenergo rīkojies patvaļīgi.

Elektrība gan atslēgta tikai tēraudkausēšanas ceham. Visur citur gaisma ir, tāpēc strādnieki un kantora darbinieki var droši turpināt nākt uz rūpnīcu un izlikties, ka strādā, cerībā, ka 25. maijā saņems nu jau kārtējo avansu par dīkstāvi. Neatkarīgās avots rūpnīcā gan stāsta, ka aprīļa algas lapiņas izskatījušās šausmīgi. Visiem apcirpts.