01. jūlijs, Piektdiena
Vārda dienas: Imants, Ingars, Intars
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ienākumu pieaugumu noēdīs dārgāka elektrība
Ienākumu pieaugumu noēdīs dārgāka elektrība
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 5. janvāris 2015, 14:32
Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodoklim no 24 uz 23%, strādājošo maciņos šogad vajadzētu iebirt nedaudz lielākai algai. Tomēr to noēdīs dārgāka elektrība.


Sarūkot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmei no 24% uz 23%, darba ņēmēji saņems nedaudz vairāk nekā pērn. Strādājošie bez apgādniekiem, kura darba alga mēnesī ir 750 eiro, uz rokas šogad saņems par 6 eiro vai precīzāk par 5,96 eiro mēnesī vairāk nekā pērn. Savukārt par elektrību būs jāmaksā apmēram par 45 procentiem jeb 5,26 eiro mēnesī dārgāk, ja mājsaimniecība pratīs iztikt ar 100 kWh mēnesī. Ja tā mēnesī tērēs, piemēram, 200 kWh, tad elektrības sadārdzinājums būs apmēram 7,01 eiro.

Pieaug minimālā samaksa

Minimālā alga šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugs par 40 eiro – sasniedzot 360 eiro mēnesī. Līdz ar minimālās algas pieaugumu mainīsies arī minimālā stundas tarifa likme. Tā nākamgad pieaugs no 1,933 eiro līdz 2,166 eiro. Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem normālais darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme pieaugs no 2,209 eiro līdz 2,477 eiro. Minimālā darba alga ir pati zemākā mēneša atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu, strādājot pilnu darba dienu – astoņas stundas dienā 40 stundas nedēļā. Pagājušā gada septembrī algu, kas nepārsniedza 300 eiro mēnesī (tātad bija zemāka nekā minimālā alga – 320 eiro mēnesī), saņēma 134 tūkstoši strādājošo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tas ir, 15% no visiem strādājošiem. Minimālā alga šogad tiek paaugstināta arī Lietuvā un Igaunijā – Lietuvā tā būs 300 eiro, Igaunijā – 390 eiro mēnesī.

Brīvā tirgus augstā cena

Sākot ar šo gadu, Latvijā elektrības tirgus ir atvērts arī mājsaimniecībām, tas nozīmē, ka ikviens elektrību var iegādāties brīvā tirgū. No vienas puses, tas dod izvēles brīvību, bet, no otras, ir jārēķinās ar ievērojamu elektrības cenas pieaugumu. Vienīgi mazturīgie iedzīvotāji un daudzbērnu ģimenes noteiktu elektrības apjomu arī šogad varēs iegādāties par starta tarifu, tas ir 0,1164 eiro par kWh. Maznodrošinātie un trūcīgie par šādu cenu varēs izmantot 100 kWh mēnesī, daudzbērnu ģimenes – 300 kWh.

Pretēji iepriekš pieļautajam, ka iedzīvotāji visai inerti iesaistīsies elektrības tirgū, Latvenergo aplēses liecina, ka pagājušā gada beigās tikai 15% no mājsaimniecībām nebija izvēlējušās kādu no tirgus piedāvājumiem. Elektrības tirgotāju mainīja apmēram

4000 mājsaimniecības jeb nepilns procents no visām mājsaimniecībām.

Tās mājsaimniecības, kuras nav iesaistījušās brīvajā tirgū, elektrību saņems saskaņā ar Universālā apkalpojuma nosacījumiem un elektrības tirgum varēs pievienoties jebkurā brīdī. Izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un to mainīt klienti var arī turpmāk – izvēli izdarot līdz ikkatra mēneša 15. datumam, jaunās līgumattiecības stāsies spēkā no nākamā mēneša pirmā datuma.

Janvārī, norēķinoties par decembrī patērēto elektrību, vēl ir spēkā iepriekšējie noteikumi. Tas nozīmē, ka jaunie elektrības rēķini tiks saņemti februārī.

Eiro visā Baltijā

Lietuva sekmīgi pievienojusies eiro zonai, un jau piecas dienas šajā valstī visas preces un pakalpojumus var iegādāties, maksājot ar eiro. Latvijas iedzīvotāji, kuriem mājās ir liti skaidrā naudā, tos var samainīt pret eiro, arī nedodoties uz Lietuvu. Latvijas Banka līdz 28. februārim pieņems apmaiņai litus pret eiro bez komisijas maksas. Tiesa, tas attiecas gan tikai uz papīra naudu. Skaidras naudas latus pret eiro bez komisijas maksas joprojām var un varēs arī turpmāk samainīt Latvijas Bankā. Igaunija eiro ieviesa 2011. gadā, un Igaunijas kronas pret eiro šobrīd var samainīt vienīgi Igaunijas valsts bankā.

Latvijā, kurā eiro tika ieviests pirms gada, lati norēķinos vairs nefigurē. Arī pastmarkas, kuru nomināls ir izteikts latos, vairs nav derīgas sūtīšanai. Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu 2014. gada decembris bija pēdējais mēnesis, kad lietošanai bija derīgas no 1991. līdz 2012. gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Savukārt to pastmarku apgrozības un izmantošanas termiņš, kurās nominālvērtība attēlota gan latos, gan eiro, nav ierobežots. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas pasts no 2015. gada 5. janvāra līdz 30. jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pastmarkas maiņai gan netiks pieņemtas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: elektrība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats