Akciju sabiedrībai Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija un SIA Win Baltic elektrības tirdzniecībā mājsaimniecībām šogad ir pievienojusies arī SIA Aeon Energy. Drīzumā elektroenerģijas tirdzniecību uzsāks arī SIA Eco Baltia vide.

Piedāvājumi kļūst izdevīgāki

Salīdzinot elektrības tirgotāju šā brīža un 2014. gada nogales piedāvājumus, redzams, ka, patērējot 200 kWh mēnesī, elektrības rēķins fiksētiem tarifiem ir par aptuveni vienu eiro, bet biržas tarifiem pat no 3,00 eiro līdz 3,70 eiro zemāks. Maksas samazinājumu sekmēja elektrības cenu kritums NPS biržā. Pēc Latvenergo aprēķiniem, biržas cena samazinājās par aptuveni 19 procentiem, kas gala rēķinu ietekmēja aptuveni par 5 procentiem. Klientiem, kuri bija izvēlējusies biržas cenām piesaistīto Elektrum dinamiskais, samazinājums bija vēl lielāks.

Gada laikā arī nedaudz mainījies elektrības tirgotāju piedāvāto tarifu plānu spektrs – Latvenergo atteicies no tarifu plāna Elektrum klasiskais, savukārt Baltcom kādreizējo tarifu dalījumu pēc patēriņa aizstājis ar Standarta tarifu.

220 Enerģija ieviesis tarifu plānus ar priekšapmaksu, bet Aeon Energy klientus cenšas pievilināt ar speciālu piedāvājumu senioriem un klientiem, kuri piesaistīs šim tirgotājam vēl citus klientus.

Starpsavienojumi sola lētāku elektrību

Kopumā eksperti ir vienisprātis, šogad elektrības cenas turpinās samazināties. Pamats tik optimistiskām prognozēm ir pērn atklātie starpsavienojumi ar Lietuvu un Poliju. Tiesa, starpsavienojums ar Poliju – LitPol Link – regulāri sācis darboties tikai februāra sākumā. Arī starpsavienojums ar Zviedriju – NordBalt – vēl nedarbojas ar pilnu jaudu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme, analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, secināja: «Ja LitPol Link tiktu noslogots lielākā apjomā, tad tas viennozīmīgi vairāk ietekmētu esošās elektroenerģijas biržas cenas Lietuvā un Latvijā.» Taču janvārī LitPol Link tika noslogots tikai par 20% no maksimālās pieejamās jaudas un jaudu plūsmas bija virzienā no Polijas uz Lietuvu (Baltiju), kas norāda, ka savienojuma izmantošanas laikā Polijā bija zemākas elektroenerģijas cenas nekā Lietuvā un Latvijā.

Viņš arī secināja, ka Latvijā vidējā elektrības cena janvārī bija nedaudz zemāka nekā Lietuvā, bet par 20,5% augstāka nekā Igaunijā. Cenu atšķirību starp Igauniju un Latviju SPRK speciālists skaidro ar nepietiekamu pārvades jaudu starp šīm divām valstīm virzienā uz Latviju. Starp Igauniju un Latviju pašreiz ir izbūvētas divas augstsprieguma (330 kV) pārvades līnijas, bet starp Latviju un Lietuvu – četras. Lai mazinātu cenu starpības risku starp Latviju un Igauniju virzienā uz Latviju, šobrīd tiekot īstenots trešā starpsavienojuma starp Latviju un Igauniju izbūves projekts, ko daļēji finansē arī Eiropas Savienība.

Janvārī Latvijā tika saražoti 89% no patērētās elektroenerģijas, pārējie 11% tika iegādāti no citām valstīm. Šāda situācija janvārī nav nekāds pārsteigums – vidēji gada griezumā Latvija importē apmēram 70% no nepieciešamās elektroenerģijas. Izņēmums ir palu laiks, kad Latvija spēj pati nodrošināt savu patēriņu.

OIK nemainīsies

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vērtība no 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh), informēja SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere. Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Lai nodrošinātu OIK saglabāšanu līdzšinējā apjomā un nepieļautu tās pieaugumu, valdība pirms diviem gadiem uzsāka īstenot virkni aktivitāšu – Ekonomikas ministrijai ir liegts elektroenerģijas ražotājiem izsniegt jaunas atļaujas atbalsta saņemšanai elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, 2014. gadā tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kā arī ir paredzēta valsts budžeta dotācija, lai OIK summāri saglabātu pašreizējā līmenī.

VIEDOKLIS

Jurijs Spiridonovs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks:

– Es personiski izvēlējos biržas tarifu un par elektrību maksāju mazāk nekā gaidīts.

Taču, vērtējot brīvo elektrības tirgu kopumā, var pamanīt trīs lielus izaicinājumus, kurus noteikti vajadzēs nākotnē risināt. Viens no tiem ir iedzīvotāju datorprasmju un datorpieejamības palielināšana, jo atsevišķi elektrības tirgotāju piedāvājumi ir pieejami tikai internetā un tur atrodama arī visplašākā informācija par pakalpojumiem. Mums diemžēl ir jāatzīst, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi efektīvi izmantot šādus rīkus, līdz ar to mums ir nepieciešams papildus ieguldīt gan izglītībā, gan zināšanu līmeņa paaugstināšanā, lai visi varētu izmantot piedāvātās priekšrocības. Otra lieta ir tāda, ka Latvenergo dominējošā tirgus daļa arī pēc tirgus atvēršanas nav būtiski mainījusies. Tas nozīmē, ka tirgus jaunpienācējiem vairāk būtu jāstrādā pie kombinētiem piedāvājumiem un tādiem risinājumiem, kas tirgū nav bijuši. Ir ārkārtīgi liels patērētāju segments, kas nav darījuši neko. Tas nozīmē, ka tieši šī ir tā mērķa grupa, ar ko jaunie tirgotāji var strādāt un kurus var interesēt ar savu piedāvājumu.

Trešā lieta ir tā, ka tirgus atvēršanas brīdī vai pēc tam nav bijis neviens kritisks moments vai vajadzība mainīt normatīvos aktus. Līdz ar to kopumā tirgus atvēršanu mājsaimniecībām var vērtēt kā samērā veiksmīgu, lai gan, protams, gan tirgum kopumā, gan tirgotājiem vēl ir kur augt un attīstīties. Apkopojot pirmo pieredzi brīvā tirgus apstākļos, mazie tirgotāji pirms mēneša atsūtīja diezgan detalizētu pārskatu, kas būtu jāmaina. Ekonomikas ministrija tiešām ar lielu interesi pēta un iedziļinās šajos piedāvājumos.

Labā ziņa elektrības lietotājiem ir tā, ka ir pamatotas cerības, ka šogad elektrības cena varētu vēl pazemināties. Iemesls šim optimismam ir pērn pabeigtais Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojums, ko pagājušajā nedēļā izmēģināja ar maksimālo jaudu. Taču elektroenerģijas cena ir tikai viena no elektrības gala cenas sastāvdaļām. Joprojām liela ietekme it OIK. Tās samazināšana būs viens no jautājumiem, par ko būs jādomā jaunajam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.