Tātad biroji – mēbeles, plastmasa, vārdu sakot – rutīnas darbs. Tāpēc pirmie atbraukušie glābēji, jau lecot laukā no mašīnas, nebija uzvilkuši gāzmaskas un vēlāk ar saindēšanos tika nogādāti slimnīcā. Četri vīri.

VUGD operatīvais dežurants Andris Krots atzīst, ja būtu ziņas, ka deg ķīmiskās ražošanas cehs 3000 kvadrātmetru platībā, protams, piesardzība būtu lielāka. Pēc sākotnējās izlūkošanas, ko veica pirmā brigāde, trauksmes līmenis tika nekavējoties paaugstināts, pēc papildspēku ierašanās – vēlreiz. Tad arī tika saukta ķīmisko avāriju specvienība no Rīgas – 8. daļa.

Kāpēc rūpnīca nezina?

Pavadījuši 12 stundas īpaši smagos un bīstamos apstākļos, glābēji uzdod to pašu retorisko jautājumu, ko vienmēr, kad runa ir par ķīmiju: kāpēc ellē ratā neviens nekad nezina, kas tur iekšā atrodas? Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks Ivo Mežulis atzīst: «Atrast cilvēku, kurš pateiktu, kas tur deg, vienkārši nereāli!»

Izsaukums tika saņemts naktī uz pirmdienu pulksten 00.35. Savukārt degošās trīsstāvu ēkas stāvu plānus ar dažādu ķīmisko vielu atrašanās vietām ugunsdzēsēji no rūpnīcas pārstāvjiem saņēma tikai pulksten 5.30. Kopumā tur bija jābūt 20 dažādām ķīmiskām vielām. Ugunsdzēsēji sākumā bažījušies, ka tūkstošiem. Šī tomēr ir plaša profila ķīmijas rūpnīca, lielākā Baltijas valstīs. Ražo laku un krāsu materiālus, auto un sadzīves ķīmiju, dažādus ķīmiskos produktus, un vairākums izejvielu ir ugunsnedrošas un sprādzienbīstamas. Karstuma un degšanas ietekmē notika četras eksplozijas. Jau vēlāk ugunsdzēsēji tajā ražotnes daļā, ko uguns neskāra, atrada pilnas mucas, uz kurām nebija vispār nekādu apzīmējumu, turklāt dažas no tām sulojās.

Jāmeklē neesoši līķi

Cik patiesībā šī situācija bija bīstama, novērtēt spēj, iespējams, tikai uzņēmuma Biolars ķīmiķi. Vismaz viņiem vajadzētu zināt, ko ražo par Eiropas fondu naudu nopirktā 2,2azobisizobutironitrila ražošanas līnija un vai arī tā cietusi ugunsgrēkā. Taču pagaidām uzņēmums klusē. Vienalga, vai runā ar komercdaļu vai vadības sekretariātu, nekādi plašāki komentāri netiek sniegti. Rūpnīcas tehniskais direktors Aleksandrs Matvejevs intervijā MIX TV norādīja, ka situācija vēl būšot jāanalizē: «Mēs ražojam bīstamu produktu, un, pēc sākotnējās informācijas, tas arī aizdegās. Ugunsgrēku nebija iespējams nodzēst, izmantojot ugunsdzēšamos aparātus.» Cehā esot ražota darva, sikatīvi, kā arī citas vielas.

Noprotams, ka ugunsdzēsēju komunikācija ar glābjamā objekta īpašniekiem bija neauglīga. Komplektā ar izcili trūcīgo sākotnējo informāciju par degošo objektu klāt vēl nāca maldinoša vēsts, ka vienā maiņā strādā 15 cilvēki, un glābējiem vēl nācās uztraukties par neesošiem līķiem. Ugunsgrēkā smagi cietusi sieviete – 40% ķermeņa apdegumi. Iespējams, viņa vienīgā bija darbā un mēģināja apdzēst uguni vai varbūt tieši izraisīja ugunsgrēku. To tālāk jau skaidros Valsts policija, par notikušo ir ierosināts kriminālprocess. Savukārt četri ugunsdzēsēji saindējās, ieelpojot indīgos izgarojumus. I. Mežulis gan zina stāstīt, ka ar viņiem viss būs kārtībā – galvas gan vēl sāpot. Ārsti uzreiz teikuši, ka pietiks ar skābekļa paelpošanu un simptomi pāries.

Sirēnas tikai kaitētu

Ķīmiskie ugunsgrēki ir īpaši komplicēti. Nikolajs Golovčuks, gadiem ilgi vadījis VUGD Operatīvās vadības pārvaldi, tagad kolēģiem dod padomus, būdams vecākā speciālista amatā. Un viņš labi zina, ka vienlaikus cīnīties ar divām stihijām – uguni un ķīmisko vielu noplūdi – nav iespējams. Tas jādara secīgi. Ugunī nevar iet ar ķīmisko aizsargtērpu. Tas vienkārši izkusīs. Mūsu ugunsdzēsēji parasti dodas iekšā stihijā, tāpēc darba rezultāti, neraugoties uz trūcīgo ekipējumu un nelielo depo skaitu, ir labāki nekā daudzās bagātās valstīs. «Amerikā tur aizdegušās mikroviļņu krāsns dēļ piecstāvu mūra māja nodeg līdz pamatiem, jo viņi strādā tikai no ārienes. Mēs savukārt vēl no padomju laikiem – ejam iekšā.» Labi, ka ne šoreiz. Sprādzienbīstamības dēļ šoreiz tika pieņemts lēmums vispirms dzēst no ārpuses.

Paveicās arī, ka laiks bija auksts un ka dūmi gājuši prom no pilsētas. Kas notiktu, ja vēja virziens būtu cits? VUGD preses pārstāve Inga Vetere spriež, ka trauksmes sirēnas, visticamāk, arī tad netiktu darbinātas, jo naktī tas izraisītu aplamu efektu. Situācijā, kad logiem jābūt cieši aizvērtiem, lai nepieļautu izgarojumu iekļūšanu mitekļos, cilvēki pamodušies vērtu tos vaļā un skatītos, kas notiek laukā.