Pusotru nedēļu pēc ugunsgrēka Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani un VUGD priekšnieku Oskaru Āboliņu, bet pagaidām tā bija tikai parunāšana par vajadzībām nākamā gada budžetā.

Ugunsdzēsējiem ar veco tehniku ir sarežģīti izpildīt vēl citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēram, par ierašanos ugunsgrēka vietā. Tā kā pašreizējais finansējums neatļauj atjaunot ugunsdzēsēju autoparku (vajadzētu iegādāties vismaz 93 automobiļus), tiek pieļauts, ka apmēram 40 depo staciju laukos varētu slēgt. ASV bruņotie spēki gan finansēja ugunsdzēsēju depo rekonstrukcijas projektus Latvijas reģionos ar kopējo vērtību 2,3 miljoni ASV dolāru, bet kopumā trīs gadu laikā VUGD aprēķinājis, ka vajadzētu vairāk nekā 30 miljonus latu, lai papildus varētu samaksāt gan glābējiem un ugunsdzēsējiem, gan iegādāties nepieciešamo tehniku.

Pašlaik Rīgas un galvaspilsētas apkaimes ugunsdzēsēju rīcībā ir tikai divi autopacēlāji, kas ļauj dzēst liesmas no augstuma. MK noteikumos publicētās normas paredz 46 autopacēlājus vai autokāpnes, bet Latvijā kopumā ir tikai 35. Ugunsgrēku dzēšanai vajadzīgi arī 20 automobiļi, kas aprīkoti ar gaisa putu dzēšanas iekārtām, bet to ir apaļa nulle. Nav arī automobiļu, kas aprīkoti ar pulvera dzēšanas iekārtām, kaut būtu vajadzīgi pieci. VUGD publiskajā pārskatā par 2012. gadu ir atrodama informācija, kam piešķirta un tērēta nauda, piemēram, 95 000 latu ugunsdzēsības aprīkojuma un rezerves daļu iegādei, bet 49 075 lati – nekustamā īpašuma remontam un inventāra atjaunošanai. Tikmēr ugunsdzēsēju rīcībā ir tehnika, kas savu normālo kalpošanas laiku pārsniedz divas un trīs reizes.