Šo abu uzņēmējdarbības uzraugu attiecības allaž ir bijušas vēsas, un galvenie cietēji no šīs nemīlestības ir godīgie uzņēmēji. Viņiem nākas maksāt valstij blēžu nozagto pievienotās vērtības nodokli, kavējuma un soda naudas, bet valsti neinteresē fakts, ka godīgie nodokļu maksātāji šai situācijā kļūst bez vainas vainīgie. Primāri tāpēc, ka nelikties par to ne zinis ir izdevīgi budžetam – ja nodokļu ieņēmumos veidojas robs, ar kaut ko tas jāaizpilda, un jāpaņem vienalga no kura darījuma ķēdes posma.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka mainīt šo pieeju nodokļu iekasētāji negrasās – viņu skatījumā labticīgo cietēju uz kopējā blēžu fona ir pārāk maz. Taču iecerēts novērst tā dēvēto bomžu firmu neierobežoto štancēšanu, proti, Uzņēmumu reģistrā izveidot kritēriju kopumu, ar kuru atpazīt un liegt iespēju dibināt blēžiem jaunas firmas. Tādējādi arī automātiski mazinātos apdraudējums godīgajiem uzņēmējiem. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis vēsta, ka neformālā starpinstitūciju darba grupa uz pirmo tikšanos jau sanākusi un vienojusies izstrādāt šai problēmai kompleksu tiesisku risinājumu. VID piedāvā uzstādīt filtru Uzņēmumu reģistrā. Tagad bumba ir Tieslietu ministrijas pusē – tai jāpiedāvā savs redzējums, kā ierobežot negodīgo uzņēmējdarbību, vienlaikus nepārkāpjot cilvēktiesības. Uzņēmumu reģistru savukārt šobrīd interesē iespējamais tehniskais izpildījums un izmaksas. Ja abām ministrijām un abām iestādēm izdosies rast kopēju valodu un pārformulēt to konkrētos likumdošanas priekšlikumos, jaunie risinājumi ies uz valdību.

Līdzšinējie centieni atrisināt bomžu uzņēmējdarbības problēmu bijuši neveiksmīgi – pēc tā dēvēto riska adrešu ieviešanas blēži savas firmas vairs nereģistrē naktspatversmēs, bet bomžus aizstājuši studenti un ārzemnieki. Funkcija gan viņiem palikusi tā pati – brīdī, kad uzrodas VID revidenti, pateikt maģisko frāzi «šādu saimniecisko darbību neesmu veicis», un visa darījuma ķēde (papīra piegāde, māju būvniecība, līzinga pakalpojumi, metāllūžņu iepirkšana utt.) tiek pasludināta par nenotikušu – līdz pat pirmajam ne pie kā nevainīgajam posmam.

Pērn likumā Par nodokļiem un nodevām veikta virkne izmaiņu, kurām vajadzēja atvieglot fiktīvo uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu, bet pat te, izrādās, saglabāts bomžu saimniekiem draudzīgs robs.

Neatkarīgajai to skaidro revīzijas, grāmatvedības un konsultāciju uzņēmuma Grant Thorton Rimess partnere Kristīne Vanaga-Mihailova: «Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu fiktīvs uzņēmums, kurā ir tikai viens dalībnieks un valdes loceklis, kas par amatpersonu kļuvis pēc trešo personu lūguma un par sabiedrības darbību sakās neko nezinām – turpinās savu darbību. VID nav leģitīma pamata apturēt tā saimniecisko darbību, jo, piemēram, neizpildās viena no pamatpazīmēm – vismaz trīs darbinieki bez darba līguma.» Bet fiktīvam uzņēmumam ir vajadzīgs tikai viens darbinieks – paraksttiesīgs valdes loceklis.

Atsaucoties uz konkrētiem gadījumiem savā praksē, Kristīne Vanaga-Mihailova secina: «Nav adekvāta situācija, kurā ar nodokļu uzrēķinu soda uzņēmumu, kas nodarbojies ar godīgu uzņēmējdarbību, savukārt uzņēmums, kas krāpjas – «neatceras» darījumus (iespējams, nav tos deklarējis), turpina pastāvēt bez jebkādām sankcijām.» Šāda prakse apdraud godīgu konkurenci un veselīgu uzņēmējdarbības vidi.