Kopumā šobrīd Rīgas graustu sarakstā ir 428 objekti, kur nojaukšanai piešķirti 200 000 lati. Līdz šī gada beigām plānots likvidēt vēl 19 graustus.
Kā stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Ilze Krūkle, grausta nojaukšanas izmaksas ir atkarīgas gan no tā, cik liels ir nojaucamais objekts (platība), gan no ēkas materiāla – mūra ēka, koka, vai dzelzsbetona. „Nojaukšanas izmaksas var variēt no pārsimts latiem par īslaicīgas pagaidu būves, piemēram, kioska, nojaukšanu, līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Tā kā šobrīd konkursos uz nojaukšanu piedalās firmas, kas pašas nodarbojas ar būvgružu pārstrādi, nojaukšanas izmaksas ir salīdzinoši lētākas, raksta
NRA.lv.
Runājot par pašvaldībai piederošajiem graustiem, no sākotnēji graustu sarakstā iekļautajām adresēm 47 objekti bija uzskatāmi par piekrītošiem pašvaldībai vai pašvaldības īpašumā, no tiem 36 objekti nedzīvojamā fonda būves, 8 dzīvojamās ēkas, kā arī 3 jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta.”
Laika periodā no saraksta izveidošanas 2011. gadā, līdz šī gada 7. augustam, pašvaldība nojaukusi 19 sev piederošos objektus. Šajā pašā laika periodā ir sakārtoti vai nojaukti 33 privātie objekti.
Šobrīd graustu sarakstā ir palikuši 12 objekti, kuru piederība nav noskaidrota un kuri nav uzskatāmi par piekrītošiem zemes īpašniekiem. Līdz šā gada beigām Īpašuma departaments plāno nojaukt vēl 19 no pašvaldībai piederošajiem graustiem. Tādējādi pašvaldība būs nojaukusi visus sev piederošos graustus, kuru tehniskais stāvoklis potenciāli varēja radīt sabiedriskā drošības apdraudējumu.
Saistībā ar domes lēmumiem par graustu sakārtošanu (gan nojaukšanu, gan konservāciju) piespiedu kārtā, pēdējā gada laikā Īpašuma departamentam piedziņas lietas ir taisītas 4 privātīpašumiem, kuru īpašumus departaments sakārtoja piespiedu kārtā, kad īpašnieki ignorēja jebkādus termiņus un darbus.
Divi no privātīpašniekiem iztērēto summu atmaksāja brīvprātīgi, taču divas īpašumu sakārtošanas lietas stāv neapmaksātas, jo viena objekta jautājums tiek risināts ar maksātnespējas administratoru, savukārt par otru notiek tiesvedība, lai noskaidrotu īpašnieku turpinās, un izdevumi par nojaukšanu jāmaksā būs tam, kuram tiesa atzīs īpašuma tiesības uz šo īpašumu.
„Neapšaubāmi, ka finansējuma faktors ir nozīmīgs un pašvaldība cenšas panākt, lai īpašnieki paši sakārtotu savus īpašumus. Gadījumus, kad pašvaldība jauks vai veiks piespiedu sakārtošanu, jāvērtē kā izņēmuma situācijas. Tomēr jebkurš domes lēmums par piespiedu nojaukšanu vai sakārtošanu tiek pieņemts, paredzot, ka to var nākties izpildīt piespiedu kārtā. Katra pieņemtā lēmuma piespiedu izpilde ir nodrošināta ar atbilstošu finansējumu.
Diemžēl valsts ir atteikusies no atbalsta pasākumiem šo jautājumu risināšanā, kā arī jau ilgstoši netiek risināti jautājumi par Ministru kabineta apsolītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas atļautu pašvaldībām ierakstīt aizlieguma atzīmes graustu tālākai atsavināšanai, ja ir pieņemts lēmums par šādas būves piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu,” skaidro Ilze Krūkle.
Rādīt reklāmu
