Lielākās problēmas ar latviešu valodu šobrīd ir tai darba tirgū aktīvajai nelatviešu iedzīvotāju daļai, kas dzimusi pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, proti, cilvēkiem vecuma grupā līdz aptuveni 40 gadiem.
Tā, balstoties savā pieredzē, laikrakstam «Latvijas Avīze» stāsta Valsts valodas centra Dienvidlatgales reģiona valodas inspektore Ināra Kriškijāne. Viņas atbildības lokā ir Daugavpils.
Pie pašreizējiem valodas grēkāžiem Daugavpilī Kriškijāne pieskaita pilsētas autobusu parku un vietējo ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Grēkojuši arī «Maxima» veikali, līdz pēc vairāku dienu ilgām pārbaudēm kasieriem parādījušies špikeri, kur uzrakstīts «Labdien», «Vai jums ir...», «Paldies par pirkumu».
Apkalpojošā sfēra ir joma, kur problēmas sastopamas visbiežāk. Robi valodas zināšanās tāpat gadās medicīnas iestāžu vidējā līmeņa personālam. Pareizrakstības kļūdas preču marķējumos un lietošanas instrukcijās mēdzot būt dramatiskas, raksta Apollo.lv.
Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļa katru gadījumu izvērtē atsevišķi, parasti gan pietiekot ar brīdinājumu. Kriškijāne lēš, ka mēnesī iznākot uzrakstīt nepilnu desmitu administratīvā pārkāpuma protokolu. Inspektori var uzlikt sodu līdz 200 latiem. Lielāki sodi par nopietniem pārkāpumiem jau ir augstāka līmeņa Valsts valodas centra amatpersonu ziņā.
Rādīt reklāmu
