Ļoti iespējams, ka, lai izveidotu sakarīgu vairākuma koalīciju, savā starpā būs jāspēj vienoties arī cilvēkiem, kuri cits citu ir gāzuši no amatiem.

Daugavpils Latvijas mērogā izceļas ar kuplu vietējo partiju piedāvājuma klāstu, aizvadītajos dažos gados tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Visas sola iestāties par Daugavpils iedzīvotāju labklājību, pilsētas attīstību, taču ir grūti saskatīt principiālas programmu atšķirības lielākajai daļai no šīm jaunajām partijām. Arī pēc nosaukuma partijas nesajauks tikai cītīgs vietējās politikas vērotājs, daugavpiliešiem būtiskāki šeit ir līderu vārdi.

Pēdējo gadu laikā Daugavpilī ir radušās Attīstības partija, Latgales partija, Mūsu partija, pirms mēneša šim pulkam pievienojās Daugavpils – mana pilsēta, kuras līdere ir akciju sabiedrības Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova. Ideoloģiskajās nostādnēs atšķirīgāka no pārējām vietējām partijām ir Gods un kārtība, kuras valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Zaicevs, vietējais parakstu vākšanas par krievu valodu un nepilsoņu referendumu aktīvists, citu protesta mītiņu un piketu organizētājs. Šai partijai gan acīmredzot neizdosies startēt vēlēšanās, jo partija nav reģistrēta un tās līderi publiski aicināja viņus ņemt kādos citos sarakstos.

Intriga par Rihardu Eigimu

Skaidrs, cik un kādi saraksti būs piedāvāti vēlētājiem Latvijas otrā lielākajā pilsētā, būs tikai pēc iesniegšanas termiņa beigām. Pagaidām partijas ir noslēpumainas, izvairās no konkrētības, līdz ar to var paredzēt, ka intriga saglabāsies līdz pat 22. aprīlim. Patiesībā vislielākais jautājums, kas nodarbina daugavpiliešu prātus, ir tas, vai vēlēšanās kandidēs Rihards Eigims, bijušais pilsētas mērs, kurš šobrīd ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas Saeimas deputāts. Iespējams, ka skaidrs būs šodien, kad pilsētas vēlēšanu komisijā gaida lielāko sarakstu iesniedzēju pieplūdumu. Rihards Eigims paziņojis, ja gadījumā viņš kandidēs, tad tikai no ZZS saraksta.

Skaidrāk savu pozīciju pauž vēl viens bijušais mērs, šobrīd Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas Jānis Lāčplēsis, kurš būs Latgales partijas saraksta līderis. Bet ar to neaprobežojas bijušo Daugavpils pilsētas vadītāju, kuri vēlētos atgriezties amata krēslā, saraksts. Uz pilsētas mēra amatu atkal pretendē tagadējā Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode, viņa būs Attīstības partijas saraksta pirmais numurs. Otrais numurs šajā sarakstā ir 9. Saeimas deputāts, tagadējais Daugavpils cietokšņa komandants Jānis Dukšinskis.

R. Eigima kandidēšanas gadījumā visa Daugavpils vēlēšanu un tam sekojošo darbību maratona centrālais jautājums būs: kurš no šiem trim – Strode, Lāčplēsis vai Eigims – varētu kļūt par nākamo pilsētas galvu.

Ne tik pārliecinošas ir pašreizējās pilsētas domes priekšsēdētājas Žannas Kulakovas pozīcijas. Viņa bija Attīstības partijas dibinātāja un tās sākotnējā līdere, taču pagājušā gada rudenī pameta pašas dibināto politisko organizāciju un pievienojās Reformu partijai. Ž. Kulakovas autoritāti noteikti iedragāja nepārliecinošā izturēšanās pēc šā gada pirmajos mēnešos publiskotajiem Valsts kontroles slēdzieniem par pārkāpumiem pašvaldības uzņēmumos, pēc korupcijas skandāla, kad tika apcietināts vicemērs Vjačeslavs Širjakovs, un laikā, kad tūkstošiem iedzīvotāju iestājās pret atkritumu šķirošanas līnijas būvniecību Ruģeļu mikrorajonā. Šajā situācijā viņa izcēlās tikai ar neprasmi komunicēt ar sabiedrību un vietējiem medijiem.

Tagad Ž. Kulakova un viņas domubiedri no Reformu partijas vēlēšanās gatavojas startēt vienā sarakstā ar Mūsu partiju, kuras līdere ir domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska. Iespējams, ka šim sarakstam plusu var dot deputāta Mečislava Truskovska kandidēšana, viņš ir populārs pilsētas Grīvas daļā.

Vēlēšanās startē arī šā sasaukuma domes aktīvākais opozicionārs – deputāts Pēteris Dzalbe, kurš būs Sociālā taisnīguma partijas saraksta līderis Daugavpilī.

Orientējas uz vienu elektorātu

Noteikti jāņem vērā, ka Daugavpilī allaž ir bijušas stipras Saskaņas centra pozīcijas, kas gan spilgtāk izpaužas nevis pašvaldību, bet Saeimas vēlēšanās. Tiesa, šobrīd viņiem nav tās labākās dienas. No Saskaņas centra ievēlētais vicemērs Vjačeslavs Širjakovs pēc plaši izskanējušā Daugavpils kukuļošanas skandāla atrodas apcietinājumā, arī citādi partija pilsētā zaudējusi autoritāti, ne velti partijas vadība paziņoja, ka neviens no pašreizējiem deputātiem, arī vicemērs Vitālijs Azarevičs, netiek iekļauti sarakstā. Šajās vēlēšanās Saskaņas līderis būs Saeimas deputāts Dmitrijs Rodionovs. Saskaņiešiem gan vēl ir viens trumpja dūzis – 9. maijs un ar to saistītās aktivitātes –, kas neapšaubāmi tiks izmantots partijas tēla spodrināšanai savējā elektorāta acīs. Jāņem gan vērā, ka uz šo vēlētāju balsīm pretendē arī prokrieviski radikālie grupējumi. Tādi ir Vladimira Lindermana vadītā partija Par dzimto valodu, kuras koordinators Daugavpilī ir garāžu kooperatīva vadītājs Genādijs Peskovs, tāpat ar Eiroparlamenta deputātu Aleksandru Mirski saistītā partija Alternative, kuru vada vietējās radiostacijas Alise plus vadītājs Jevgeņijs Carevs, un, iespējams, PCTLV. Gan Lindermans, gan Mirskis neslēpj, ka pašvaldību vēlēšanās cer «sakaut Saskaņu Daugavpilī». Būtiski ir arī tas, ka Alternative rīcībā ir faktiski pilsētā populārākā radiostacija. Savukārt pie lindermaniešiem «politisko patvērumu» ir raduši un vēlēšanās kandidē Saskaņas sarakstā neiekļautie deputāti Vladimirs Nadeždins un Andžela RimvidaMickeviča, pirmais numurs gan ir plašākai publikai nezināms jauns cilvēks Vitālijs Rudņevs.

Vēl vismaz piecus gaida

Pirmie jau 12. aprīlī savu sarakstu iesniedza Attīstības partija, viņi arī ir vienīgie, kuri «nespēlē paslēpes» – līdz šīs nedēļas vidum tikai Attīstības partija ir pilnībā publiskojusi savus deputātu kandidātus. 17. aprīlī sarakstus iesniedza politisko partiju apvienība Saskaņa, partija Par dzimto valodu, Latgales partija un Sociālā taisnīguma partija kopā ar partiju Tautas kontrole. Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Tukišs prognozē, ka vismaz pieci saraksti tiks iesniegti šodien, tad arī acīmredzot būs atbildes uz lielāko daļu no intrigu radošajiem jautājumiem.

Ja runā par vietējo plašsaziņas līdzekļu nostāju šajā priekšvēlēšanu laikā, tad uzkrītošas ir Dautkom mediju grupas simpātijas J. Lāčplēsim. Savukārt, piemēram, laikaraksts Naša ir pārpilns nostalģijas pēc padomju pagātnes, un atbilstošas ir arī viņu politiskās simpātijas. Neitrālāka nostāja ir lielākajam – gan latviešu, gan krievu valodā rakstošajam – interneta portālam Gorod.lv.

Četri uzmešanu gadi

Īpašu asumu priekšvēlēšanu kampaņai dod iepriekšējā četru gadu un vēl senāka vēsture, kurā nav trūcis negaidītu pavērsienu, savā ziņā pat nodevību, uzmešanu, aizvainojumu, pamatotas un arī nepamatotas nežēlīgas savstarpējās kritikas. Būs interesanti paraudzīties, kā politiķi spēs vai nespēs no tā visa distancēties.

Daugavpils sabiedrībā arī valda uzskats, ka vismaz daļa vietējo politiķu ir tikai marionetes, kurus patiesībā vada ekonomisko grupējumu pārstāvji, un dažbrīd neloģiskus un neskaidrus lēmumus politiķi pieņem pēc šo pelēko kardinālu norādījumiem. Kā spilgtākais šādas darbības piemērs tiek minēta Lāčplēša nomaiņa mēra amatā ar Kulakovu, kur gan patiesībā nebija pat slēpšanās, šo pasākumu atklāti vadīja toreizējais LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.

Tā arī aizvadītā šā sasaukuma deputātu pilnvaru laika četrgade palikusi atmiņā ar regulāru domes priekšsēdētāju nomaiņu. Vispirms 2009. gada jūlijā ar vienas balss pārsvaru pārspējot Ritu Strodi, par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Rihards Eigims. Taču jau 1. septembrī pusdienlaikā Eigims tika atbrīvots no amata, toreiz gan uz dažām stundām, tās pašas dienas vakarā viņš atgriezās amatā. Bet uz neilgu laiku, jo pēc nepilna mēneša R. Eigimu atkal atbrīvoja no amata, bet par mēru kļuva Jānis Lāčplēsis, kuram amatā izdevās noturēties pusotru gadu. 2011. gada martā Lāčplēsi pilsētas galvas amatā nomainīja Žanna Kulakova.

Ja pieskaita arī visus amatā pabijušos vicemērus, tad augstos domes amatos ir pabijusi gandrīz puse šā sasaukuma deputātu. Šobrīd domes priekšsēdētājas vietnieki ir Azarevičs un Jankovska, bet trešais vicemērs – Širjakovs – ir apcietinājumā. Diemžēl nav iztikts bez pavisam traģiskiem notikumiem – 2010. gadā tika nogalināts toreizējais vicemērs Grigorijs Ņemcovs, un līdz pat šodienai tā arī nav skaidrs, kas un kādēļ to izdarīja.

«Tie paši vēži, tikai jaunās kulītēs»

Atskatoties uz 2009. gadu, toreiz vēlēšanās uz 15 deputātu mandātiem pretendēja kandidāti no 14 sarakstiem. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), pateicoties lokomotīvei Rihardam Eigimam, ieguva piecas vietas. Par deputātiem kļuva Rihards Eigims, Līvija Jankovska, Ludmila Smikova, Mečislavs Truskovskis, Oļegs Hublarovs. Vēlāk R. Eigims kļuva par Saeimas deputātu, un viņa vietu pilsētas domē ieņēma Ināra Ostrovska.

Vēl piecas vietas ieguva nu jau pastāvēt beigusī apvienība LPP/LC – Rita Strode, Žanna Kulakova, Viktors Butāns, Ivars Šķiņčs, Jānis Lāčplēsis. X Saeimas vēlēšanās 2010. gadā Rita Strode kļuva par deputāti un viņas vietu domē ieņēma Sergejs Mihailovs. Savukārt 2011. gadā par Saeimas deputātu kļuva Lāčplēsis, viņa vietu pilsētas domē ieņēma Jevgeņijs Ustinskovs. Trīs mandātus saņēma apvienība Saskaņas centrs – Vjačeslavs Širjakovs, Vitālijs Azarevičs un Vladimirs Nadeždins. Divas vietas ieguva arī pastāvēt beigusī partija Latgales tauta – Grigorijs Ņemcovs un Anžela Aļohno. Pēc Ņemcova nāves par deputātu kļuva Pēteris Dzalbe.

***

Mēra amata kandidāti

Uz atgriešanos pilsētas galvas amatā nopietni pretendē Latgales partijas līderis, pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis

Attīstības partija par mēra kandidāti izvirzījusi Ritu Strodi

Pašreizējai Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājai Žannai Kulakovai jārēķinās ar nopietnu konkurenci

Vicemērs Līvija Jankovska ir Mūsu partijas līdere, bet vēlēšanās startēs vienā sarakstā ar Kulakovu

***

Daugavpils

• Iedzīvotāju skaits, pēc CVK datiem (28.02.2013.), 99 673

• Pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējās tautas skaitīšanas datiem 93 588

Latvieši 18,3%

Krievi 51,0%

Baltkrievi 7,9%

Poļi 14,1%

Pilsoņi 77,1%