Valsts zemes dienests (VZD) mierina, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums šogad būtiski nepaaugstināsies, kaut arī īpašuma kadastrālās vērtības pārskatīšana nepieciešama, lai to tuvinātu tirgus vērtībai.
Pašvaldības sola saglabāt nodokļa likmes 25 procentu pieauguma ierobežojumu, tādējādi nepasliktinot savu iedzīvotāju finansiālo situāciju. Tomēr cilvēki, piemēram, Mežaparkā un Jūrmalā ir nobažījušies, ka nespēs samaksāt simtiem un tūkstošiem latu lielo maksājumu gadā. Agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad viņiem nāksies meklēt citu dzīvesvietu.
Simti un tūkstoši latu
Žurnāliste Elita Veidemane dzīvo Majoros, piecu dzīvokļu mājā. Dzīvokļi visiem privatizēti, bet zeme pieder īpašniekam. «Vai esmu vainīga, ka piedzimu Jūrmalā? Savu 72 kvadrātmetrus lielo dzīvokli ieguvu 80. gadā. Gadā jāmaksā apmēram 400 latu liels nekustamā īpašuma nodoklis. Netālu no manas mājas, bet ne vairs pie jūras, ir tāda pati māja. Tur nodoklis ir tikai 60 latu. Vai tad es villā dzīvoju?! Kāda man darīšana, ka apkārt mājas pērk un pārdod miljonāri? Man no tā ne silts, ne auksts, es to naudu neredzu! Esam cīnījušies, plēsušies, iesniedzām Saeimā vēstuli pret šādu nodokļa aprēķināšanas kārtību, bet atbildes nav,» viņa stāsta.
Līdzīgi runā arī Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Līga Puriņa. Vēstules ar priekšlikumiem par NĪN piemērošanas kārtību izsūtītas visiem Saeimas deputātiem. Atbalsts saņemts no Zaļo un zemnieku savienības, bet «likuma līmenī neko nevarējām panākt», atzīst L. Puriņa. Biedrības aktīvistiem nav izdevies izrunāties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Viņi saņēmuši atbildi, ka «pirms jums jau rindā gaida 63 cilvēki, pieraksts būs pēc pusgada». «Gaidīsim,» nopūšas L. Puriņa. Mežaparka iedzīvotāji kadastrālās vērtības izmaiņas izjūt īpaši sāpīgi, jo par tipisku īpašumu šajā teritorijā gadā NĪN ir apmēram 2000 latu, informē Mežaparka attīstības biedrībā.
Mežaparka vietējie bankrotēs?
Jo vairāk darījumu par lielām summām, jo lielāku ietekmi tas atstāj uz visu citu īpašuma kadastrālo vērtību. Paradoksāli, bet, ja īpašums atrodas gana ekskluzīvā vietā, piemēram, Doles salā, kur zemi un mājas nepērk un nepārdod, tad kadastrālā vērtība astronomiskas summas nesasniedz. Uz šādu absurdu norāda Latvijas iedzīvotāji, kuru apdzīvotajās teritorijās darījumi par milzu summām tiek veikti.
Mežaparka attīstības biedrība savas bažas izteikusi arī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniekam Ilmāram Ziedonim. Vēstulē ar piemēriem parādīts, kā izmaiņas NĪN aprēķināšanas kārtībā piemājas zemei (neskaitot ēkas) ietekmēs dažas ģimenes Mežaparkā. Ja likme ir 1,5 procenti gadā, tad NĪN Mežaparkā divkāršojas un kļūst nesamaksājams pensionāriem un tiem, kuri pelna vidējo algu valstī. Mežaparkā šādu ģimeņu esot četri simti. Ja likme būs 3 procenti, tad NĪN par zemi četrkāršosies. Pašlaik par šādu likmi runāt ir pāragri, tomēr Latvijā viss ir iespējams.
«Valsts mums uzlikusi par pienākumu par saviem līdzekļiem saglabāt un uzturēt šo kultūras mantojumu, tomēr mūsu mājām piekrītošo zemes gabalu dēļ mūsu nodokļu slogs arvien palielinās un draud kļūt nepanesams,» teikts iedzīvotāju vēstulē. L. Puriņa
Neatkarīgajai stāsta, ka gan tiešā tekstā, gan caur puķēm iedzīvotājiem norādīts – ja nevarat samaksāt nodokli, ejiet prom no Mežaparka. Tā caur savu palīdzi ieteicis Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija). «Valstij ir 140 valsts akciju sabiedrības, kas strādā neefektīvi un nemaksā dividendes. Ar tām neviens necīnās, bet atrod iedzīvotājus, kurus aplikt ar nodokļiem,» viņa ir sašutusi.
Centīsies pasargāt iedzīvotājus
I. Ziedonis Neatkarīgajai sacīja, ka Rīgā plānots NĪN likmes 25 procentu pieauguma ierobežojumu saglabāt arī šogad. Lai rīdzinieki justos mierīgāk, domei lēmums būtu jāpieņem jau šomēnes. Savukārt palīgēkas ar nodokli šogad netiks apliktas, bet nākamgad, citējot I. Ziedoni, var gadīties, ka būs jāmaksā. Viņš mudina izmantot VZD doto iespēju un līdz 1. oktobrim dzēst no Kadastra reģistra tās palīgēkas, kuras dabā vairs nepastāv. Pašlaik to iespējams izdarīt bez maksas.
Rīgā tiks saglabāts pietiekami plašs to personu loks, kam piešķirs nodokļa atvieglojumus. Pērn tādi bijuši 24 000 rīdzinieku par kopējo summu 908 000 latu, informē I. Ziedonis. Arī Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks sola: «Centīsimies nesarežģīt situāciju. Mums nav mērķis pasliktināt iedzīvotājiem dzīvi.» Pašvaldībā šomēnes lems, vai tiks saglabāts NĪN likmes pieauguma ierobežojums.
Savukārt Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte informē, ka kūrortpilsētā ir vairāk nekā 6000 zemes kadastrālo vienību, kurām būtu nodokļa pieaugums, ja nodokli aprēķina 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Pašvaldība uzskata – tā kā jau patlaban šis nodoklis ir nesamērīgi augsts, tam jāpaliek pagājušā gada līmenī un paaugstinājums netiks piemērots. Tiem īpašumiem, kam pēc pagājušā gada ir nedaudz samazinājušās kadastrālās vērtības, tiks veikts pārrēķins un nodoklis pat samazināsies. «Jūrmalā nodokļa atlaides plānots piešķirt tādā pašā apmērā (25–90 procenti) un tām pašām iedzīvotāju kategorijām kā pagājušajā gadā. Pērn iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot pieprasījumus par atvieglojumu saņemšanu, bija liela, un, domājams, šogad tā varētu būt vēl lielāka,» norāda E. Cepurīte.
Vienus mierina, citi uztraucas
Ja Rīgā atceltu NĪN likmes pieauguma ierobežojumu, vairākos mikrorajonos zemes nodokļa summa palielinātos divas un trīs reizes. NĪN maksājums krietni vien sistu pa kabatu Ķīpsalā, Teikā, Pārdaugavā un Mežaparkā dzīvojošajiem. I. Ziedonis piekrīt, ka Mežaparka iedzīvotājiem NĪN maksājums pēc diviem trim gadiem varētu dubultoties un tiešām sasniegtu 2000 līdz 3000 latu. «Jādomā, kā to risināt kopā ar VZD un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Jāsāk jau šogad,» uzskata domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks.
Toties VZD mierina, ka šogad visas valsts zemes kadastrālā vērtība ir par 5 procentiem zemāka nekā 2011. gadā, bet kopējā visas valsts ēku kadastrālā vērtība ir cēlusies par tikai 0,4 procentiem. Lielākās izmaiņas skārušas dzīvojamās apbūves zemi, kur izstrādāts jauns zonējums, kas nebija pārskatīts kopš 2007. gada. Vērtību zonas, kurās zemes bāzes vērtības samazinātas visvairāk, ir Jūrmalā, Rīgā un Liepājā. Pārējā valsts teritorijā apbūves zemes bāzes vērtību sazinājums skāris tikai atsevišķas teritorijas (piemēram, Stopiņu novada Sauriešus, Garkalnes novada purvaino teritoriju Sunīšu ezera apkaimē vai Carnikavas novada Kalngali, kur bāzes vērtība samazinājusies par 30 procentiem).
Rādīt reklāmu
