Viņš norādīja, ka nokrišņi vairs ražu neglābs un tiek prognozētas gan zemas graudu, gan dārzeņu ražas. Pretēja situācija esot ar augļiem, it īpaši ar āboliem un plūmēm.

“Augļu aizmešanās šopavasar bijusi labāka nekā citus gadus, kas ļauj cerēt, ka augļu šogad būs gana daudz. Tiesa, sausuma dēļ tie nav tik lieli, kā varētu būt. Lai āboli būtu lielāki, tie būtu jāretina,” norādīja Narvils.

Arī plūmēm šajā gadā būs viena no labākajām ražām, jo to ziedēšanas laikā nebija salnu. Tiesa, tas gaidāms vien tādā gadījumā, ja ir veikti augļkoku aizsardzības pasākumi pret kaitēkļiem.

Kā zināms, 26. jūnijā Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Ārkārtējo situāciju lūgušas izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Cesvaines novada dome, Aknīstes novada pašvaldība, Kandavas novada dome, Ērgļu novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Pāvilostas novada dome, Neretas novada pašvaldība, Tukuma novada dome, Nīcas novada dome, Rēzeknes novada dome, Aizputes novada dome, Viesītes novada pašvaldība, Alsungas novada dome, Rundāles novada dome, Tērvetes novada dome, Balvu novada dome, Salas novada pašvaldība, Baltinavas novada dome, Engures novada dome, Jaunjelgavas novada dome, Dobeles novada pašvaldība, Alojas novada dome, Sējas novada dome, Jelgavas novada pašvaldība, Rugāju novada dome, Jēkabpils novada pašvaldība, Skrundas novada dome un Durbes novada dome.