Vēsts par Krievijas ziņu aģentūras RIA Novosti likvidēšanu un jaunas, uz
ārvalstu auditoriju orientētas aģentūras Rossija segodņa izveidošanu
bijusi pārsteigums ne tikai pašiem RIA Novosti vadītājiem un
darbiniekiem, bet arī atbildīgām amatpersonām Krievijas valdībā, kas
apgalvo, ka nav zinājušas par prezidenta Vladimira Putina
administrācijas gatavoto rīkojumu.
Novērotāji vēl strīdas par to, vai rīkojuma pamatā ir arī ekonomiski apsvērumi vai tikai V. Putina personīgā nepatika pret ilggadējo RIA Novosti vadītāju Svetlanu Miroņuku un fakts, ka viņas vārds tiek saistīts ar premjera Dmitrija Medvedeva komandu, taču ir vienisprātis, ka Kremlis mēģina veidot vēl vienu jaudīgu propagandas ruporu. Tā jaunieceltais vadītājs, televīzijas žurnālists un funkcionārs Dmitrijs Kiseļovs, ir piemērotākā persona šā mērķa sasniegšanai.
«Krievija pasaulē realizē patstāvīgu politiku, stingri aizstāv savas nacionālās intereses. Pasaulei to izskaidrot nav vienkārši, taču to ir iespējams darīt, un tas ir jādara,» – tā Krievijas medijiem lēmumu par Rossija segodņa izveidošanu komentējis prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, starp citu, vienīgais no augsta ranga amatpersonām, kurš uzskatījis par nepieciešamu sniegt vismaz kādu skaidrojumu. Viņa izteikumu lielākā daļa politologu traktē viennozīmīgi – līdzšinējais RIA Novosti pārtrauks strādāt iekšējam tirgum (šo nišu acīmredzot aizņems cita valsts ziņu aģentūra ITARTASS) un visus savus spēkus veltīs tam, lai Kremļa politiku un intereses izskaidrotu auditorijai ārzemēs. Ne jau velti jaunajai aģentūrai dots faktiski tāds pats nosaukums kā skandalozajai televīzijas kompānijai Russia Today, kuras firmas zīme ir Rietumu ideoloģijas nesaudzīga kritika un informācija par dažādām negācijām ASV un Rietumeiropā. Kommersant raksta, ka sākotnēji prezidenta administrācijā apsvērta iespēja par jaunā holdinga vadītāju iecelt Russia Today galveno redaktori, V. Putina favorīti Margaritu Simonjanu, tomēr nolemts no šīs idejas atteikties. Tas gan nenozīmē, ka pie tās nebūs iespējams atgriezties nākotnē, uzsver Kommersant, diezgan ironiski attiecoties pret M. Simonjanas apgalvojumiem, ka par RIA Novosti likvidēšanu viņa uzzinājusi no radio ziņām.
Kommersant sarunu biedrs prezidenta administrācijā skaidrojis, ka rīkojuma galvenais iemesls ir ekonomiski apsvērumi – līdz šim valstij bijušas divas ziņu aģentūras, kuru uzturēšanai tērēti ievērojami resursi, taču to funkcijas lielā mērā dublējušās. Tomēr politologi nav kavējušies atgādināt par nerimstošo cīņu starp tandēma (V. Putina un D. Medvedeva) komandām. Ņezavisimaja gazeta uzsver, ka S. Miroņuka allaž uzskatīta par D. Medvedeva komandas pārstāvi, RIA Novosti galvenā kuratore bijusi D. Medvedeva preses sekretāre Natālija Timakova. Pēc kārtējās rokādes, kad Kremlī atgriezās V. Putins, bijuši vairāki mēģinājumi RIA Novosti galveno redaktori nomainīt. Prezidenta administrācijā, piemēram, bijusi ļoti liela neapmierinātība ar to, kā RIA Novosti atspoguļojusi opozīcijas mītiņus Bolotnajas laukumā, objektīvi vērtējot protesta demonstrāciju dalībnieku skaitu, nevis paļaujoties uz oficiālajiem datiem. Šajā kontekstā ir tikai simboliski, ka S. Miroņukas vadītā aģentūra tiek sagrauta Kijevas eiromaidana dienās un viņas vietā jauno ziņu resursu vadīs cilvēks, kurš bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem spēj vēstīt, ka Kijevā pret Viktora Janukoviča valdību protestēt sapulcējušies «pāris simti cilvēku».
D. Kiseļovs līdz šim bijis ne tikai Krievijas Valsts televīzijas un radio kompānijas (VGTRK) ģenerāldirektora vietnieks, bet arī svētdienas informatīvi analītiskās programmas Vesti vadītājs, kurš atmiņā iespiedies ar to, ka nekritiski atbalsta Kremļa nostāju visdažādākajos jautājumos. Piemēram, komentējot notikumus Ukrainā, viņš aizrunājies līdz tam, ka pret Krieviju jaunu aliansi veido Polija, Lietuva un Zviedrija, dodot mājienu par 1709. gada Poltavas kaujas atkārtošanos. «Es uzskatu, ka ar geju sodīšanu par homoseksuālisma propagandu nepietiek: viņiem jāliedz kļūt par asins un spermas donoriem, bet viņu sirdis pēc autokatastrofām jāierok zemē vai jāsadedzina,» – šī ir vēl viena Rossija segodņa jaunā vadītāja pērle. Ņezavisimaja gazeta uzsver, ka tieši šāds cilvēks Kremlim arī ir nepieciešams, jo Krievijas sabiedrībā (un medijos, kas ir tās sastāvdaļa) novērojama elites konsolidācija ap konservatīvām un nacionālām vērtībām, un D. Kiseļovs ir izteikts šīs ideoloģijas virzītājs. Tiesa, kādu efektu tas dos, ir grūti sacīt. Piemēram, socioloģisko pētījumu kompānijas LevadaCentr direktors Ļevs Gudkovs uzskata, ka aiz Krievijas robežām attieksme pret RIA Novosti kursa maiņu būs negatīva. «Propagandas efekts ir tik acīmredzams un rupjš, ka duras acīs. Rietumos veiktās aptaujas liecina, ka labvēlīga attieksme pret Krieviju sistemātiski kļūst aizvien mazāka. Mēs atgriežamies pie padomju laikos pieredzētās mediju kontroles un cenzūras, to pārvēršanas par varas iestāžu ruporu,» viņa sacīto citē Moskovskij komsomoļec.
***
ZIŅU AĢENTŪRA RIA NOVOSTI
Dibināta 1941. gada 24. jūnijā ar nosaukumu Padomju informācijas birojs (Sovinformbjuro)
1944. gadā biroja sastāvā izveidota apakšnodaļa, kuras uzdevums bija nodarboties ar padomju propagandu ārzemēs. PSRS vēstniecību, draudzības biedrību, tirdzniecības pārstāvniecību un citu organizāciju paspārnē 23 pasaules valstīs tika izveidotas 18 radiostacijas,
523 žurnāli un 1171 avīze, kas propagandēja padomju dzīvesveidu
1961. gadā birojs tika pārveidots par Preses aģentūru Novosti (APN). Tās pārstāvniecības izveidoja vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Aģentūra izlaida 60 ilustrētus žurnālus un avīzes 45 valodās, to tirāžas sniedzās miljonos eksemplāru
1990. gadā toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs parakstīja dekrētu, pārveidojot APN par Krievijas informācijas aģentūru Novosti jeb RIA Novosti
1993. gada septembrī RIA Novosti kļuva par valsts informācijas un analītikas aģentūru.
Pašlaik tai ir pārstāvniecības un korespondentu punkti vairāk nekā 40 pasaules valstīs, Krievijas reģionālais tīkls aptver vairāk nekā 50 pilsētas
RIA Novosti kļuvusi par mediju kompāniju grupu. Tās paspārnē darbojas arī ārzemju preses monitoringa portāls Inosmi.ru, sporta ziņu aģentūra RSport, ekonomisko ziņu aģentūra Praim, dokumentālā kino centrs DOC, tieslietu portāls RAPSI, aģentūra izdod laikrakstu Moskovskije novosti
Kopš 2004. gada RIA Novosti galvenā redaktore bijusi Svetlana Miroņuka
Šā gada 1. martā aģentūras štata sarakstā bija 2300 cilvēku
Rādīt reklāmu
