Arī šogad abi Nacionālās apvienības ministri raduši diplomātisku
risinājumu jautājumam par savu dalību 16. marta leģionāru piemiņas
pasākumos.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende dosies uz Ogri, lai piedalītos Dziesmu svētku pasākumā, savukārt tieslietu ministrs būs komandējumā Ukrainā. Ārpus Latvijas atradīsies arī Valsts prezidents.
Līdzīgi abi nacionāļu ministri rīkojās arī pērn. Toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš bija devies atvaļinājumā, savukārt kultūras ministre atradās ārvalstu komandējumā. Savukārt šogad ārvalstu komandējumā dosies tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš 14., 15. un 16. martā atradīsies oficiālā vizītē Ukrainā, kurp dosies kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) Saeimas frakcijas politiķi savā rīcībā ir brīvāki, tādēļ vairākums deputātu piedalīšoties 16. marta pasākumos. Gan apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, gan viens no līderiem Imants Parādnieks ir vienoti – šogad 16. marta norises nebūs apvītas ar citkārt skaļajiem protestiem, jo šis Latvijā ir pašvaldību vēlēšanu gads. «Kremlis saviem pakalpiņiem šogad ir devis rīkojumu iztikt bez ekscesiem, lai neiztraucētu Nila Ušakova startu pašvaldību vēlēšanās,» norādīja I. Parādnieks. Arī E. Cilinskis atzina, ka konfrontācija 16. marta pasākumos ir atkarīga tikai no kaimiņvalsts aktivitātēm. «Karojoši piketi un protesti notiek tikai tad, ja kaimiņvalsts apzināti uzkurina atmosfēru un iesūta Latvijā provokatorus. Vairākums Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju šādos pasākumos nepiedalās, jo nevēlas aktklāti konfrontēties. Izņēmums ir saujiņa radikālu aktīvistu, kuri parasti ir arī apmaksāti, taču šāds cilvēku skaits vērā ņemamus saasinājumus nevar radīt,» pauda E. Cilinskis.
Arī Drošības policija ir izteikusi prognozes, ka šogad 16. martā leģionāru piemiņas dienas pasākumi aizritēs mierīgi.
Jāpiebilst, ka pagaidām Rīgas domē pieteikumu pasākuma rīkošanai iesnieguši tikai Daugavas vanagi, tomēr paredzams, ka šajā dienā aktivizēsies arī Latvijas antifašistiskās organizācijas.
16. marts ir neoficiāla piemiņas diena, kad tiek pieminēti Latvijas aizstāvji, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Jau vairākus gadus galvenie 16. marta pasākumi notiek Rīgā, kad pēc dievkalpojuma Doma baznīcā bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Šajā vietā viņus parasti protestējot sagaida antifašistisko organizāciju pārstāvji.
Pērn Valsts prezidents Andris Bērziņš atzina – uzskatīt leģionārus par noziedzniekiem ir «ārpus saprāta robežām» un nav nekāda pamata ierobežot šā datuma atzīmēšanu. Arī E. Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo akcentē, ka Latvijai – kā suverēnai valstij – ir visas tiesības pieminēt savus karavīrus. Tieši šā iemesla dēļ VL!
TB/LNNK ir gatava Saeimā iesniegt likumprojektu par 16. marta kā atceres dienas oficiālu atjaunošanu, savukārt 9. maiju noteikt par sēru dienu. E. Cilinskis gan neslēpj, ka «panākt šādas likumdošanas izmaiņas šogad, visticamāk, vēl neizdosies. Jautājums ir pārāk jūtīgs. Tomēr diskusija ir jāsāk un mēs ticam, ka ar laiku 16. martu atzīs par oficiālu atceres dienu».
Rādīt reklāmu
