Karadarbība kaimiņvalstī Sīrijā un attiecības ar Irānu joprojām turpina šķelt Libānas sabiedrību.
Daļa šīs valsts iedzīvotāju ir sunnīti, kuri atbalsta Sīrijas nemierniekus un piebalso Persijas līča monarhiju īstenotajai Irānas kritizēšanai, savukārt šiītu grupējums Hezbollāh neslēpj, ka tā kaujinieki karo Sīrijas prezidenta Bašara Asada spēku pusē, un uzsver savu atbalstu Irānai. Šo domstarpību dēļ jau septiņus mēnešus Libānā nav izdevies izveidot valdību, raksta
NRA.lv.
Pagājušonedēļ Hezbollāh līderis Hasans Nasralla izmantoja šiītu svētkus Ašura, lai, uzrunājot savus piekritējus, vēlreiz apliecinātu – grupējuma kaujinieki palīdz B. Asada spēkiem Sīrijā un ir noskaņoti karot līdz pat bruņotās opozīcijas sagraušanai. H. Nasralla vairākkārt uzsvēris, ka Hezbollāh šajā konfliktā iesaistījies tikai pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka Libānas sunnītu bruņotie grupējumi karo Sīrijas opozīcijas pusē, un šajā valstī nostiprinās radikālie sunnītu spēki – takfiri. Arābu pasaulē ar šo vārdu pieņemts apzīmēt sunnītu radikāļus, kuri citu islāma novirzienu pārstāvjus (piemēram, šiītus) uzskata par neticīgajiem un sludina, ka tos drīkst nesodīti nogalināt, skaidro Reuters.
«Tik ilgi, kamēr būs iemesls, lai mēs cīnītos Sīrijā, mēs turpināsim karot,» paziņojis H. Nasralla, piebilstot, ka sunnītu kaujinieku klātbūtne apdraud ne tikai Sīriju, bet arī Libānu. Hezbollāh neatklāj, cik daudz šī grupējuma karotāju cīnās B. Asada spēku pusē, taču starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka, pateicoties viņiem, prezidentam lojālajiem spēkiem vasarā izdevās panākt lūzumu militārā konflikta gaitā. Tiek uzskatīts, ka tieši labi apmācītie Hezbollāh kaujinieki novērsuši opozīcijas bruņoto grupējumu iebrukumu Damaskā un sekmējuši to, ka Sīrijas armija atkarojusi ievērojamas teritorijas valsts ziemeļos. Vienlaikus Hezbollāh aktivitātes radījušas bažas Izraēlā, kas konflikta sākumā uzsvērti demonstrēja savu neitralitāti, norādot, ka neatbalsta nedz B. Asada režīmu, nedz bruņoto opozīciju, kuras liela daļa ir saistīta ar starptautisko teroristu tīklu Al Qaeda. Izraēla baidās, ka Hezbollāh rokās varētu nokļūt ķīmiskie ieroči, kurus šis grupējums varētu izmantot pret Izraēlu. Jāatgādina, ka 2006. gadā Izraēla jau bija spiesta veikt iebrukumu Libānas teritorijā, jo Hezbollāh regulāri apšaudīja Izraēlas apdzīvotās vietas. Lai gan militārā kampaņa neritēja tik gludi, kā iecerēts, 34 dienu ilgās kaujās Izraēlai izdevās iznīcināt Hezbollah arsenālus, taču, pateicoties piegādēm no Irānas un Sīrijas, tie atkal ir atjaunoti. Lielākā daļa Izraēlas politiķu uzskata, ka jauns militārs konflikts ar Hezbollāh ir tikai laika jautājums.
Arī pati Libāna ir uz militāra konflikta sliekšņa, brīdinājuši eksperti. Šā gada sākumā valsts ziemeļu rajonos jau notikušas sadursmes starp šiītu un sunnītu grupējumiem, kurās iesaistījušies arī civiliedzīvotāji. Valstī jau kopš marta ir politiskā krīze, jo pēc premjerministra Nadžiba Mikati demisijas tā arī nav izdevies izveidot jaunu valdību. 14. marta kustība, kas neslēpj politisko un finansiālo atbalstu Sīrijas nemierniekiem (lai gan noliedz, ka šajā valstī karotu Libānas sunnīti), pieprasījusi, lai Hezbollāh atsauc savus kaujiniekus no Sīrijas. Šiītu grupējums minēto prasību kategoriski atteicies pildīt, turklāt abas puses labi apzinās, ka bez Hezbollāh politiskā spārna atbalsta izveidot stabilu valdību nav iespējams. Laikraksts The Daily Star Lebanon vakar rakstīja, ka domstarpības kārtējo reizi apspriestas Libānas parlamentā, taču nekāda vienošanās nav panākta, un pēc H. Nasrallas uzstāšanās cerības politisko krīzi atrisināt samazinājušās. Kaislības uzkurinājis arī bijušais Libānas premjerministrs Saads al Hariri, kurš paziņojis, ka H. Nasrallas lojalitāte Irānai un Sīrijas valdībai rada draudus Libānas drošībai. «Hezbollāh ir gatava ziedot Libānas suverenitāti, pašcieņu un nacionālo vienotību Asada režīma un Irānas līderu labā. Tā ir izvēle, ko vēsture vēl nosodīs,» viņa sacīto citē Reuters.
Rādīt reklāmu
