Ārvalstu mediji vēstī, ka autopsijā netika uzrādīts nekas, kas liecinātu par vardarbīgu nāvi, taču vēl tiks veiktas vairākas ekspertīzes, tostarp toksikoloģijas un histoloģijas izmeklējumi.

«Pataloganatomu veiktās sekcijas rezultāti norāda uz pakāršanos kā nāves iemeslu. Pataloganatomi nav atraduši neko, kas norādītu, ka mirušais pirms nāves būtu cīnījies,» teikts paziņojumā.

Aģentūra «RIA Novosti» vēsta, ka tādā veidā policija norāda, ka Berezovskis varētu būt izdarījis pašnāvību, tomēr vārda «pašnāvība» paziņojumā nav. Jau iepriekš britu likumsargi norādīja, ka nekas neliecina, ka miljardiera nāvē būtu iesaistīts vēl kāds.

Kā ziņots, vairāki Berezovska draugi norādījuši, ka netic pašnāvības versijai. Viņa draugs un bijusī sieva pat norādījuši, ka, viņuprāt, Berezovskis ir nožņaugts, jo līdzās līķim atrasta šalle.

Berezovskis apguvis elektroniku un strādājis par inženieri. 1989.gadā viņš dibināja kompāniju «LogoVAZ», kas nodarbojās ar no ārvalstu autosaloniem atsauktu rūpnīcas «AvtoVAZ» ražoto automašīnu tirdzniecību. 1991.gadā «LogoVAZ» kļuva par oficiālo Vācijas autoražotāja «Mercedes-Benz» importētāju Krievijā. Viņš darbojies arī banku un citos biznesos.

Pagājušā gadsimta 90. gados Berezovskim bija liela ietekme Kremlī kā toreizējā prezidenta Borisa Jeļcina sabiedrotajam. Viņš ieņēma tādus amatus kā Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks un Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) izpildsekretārs.1999.-2000.gadā viņš bija Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāts.

Pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas Berezovskis 2000.gadā aizbēga no Krievijas un kopš 2001.gada oktobra dzīvoja Lielbritānijā, kur viņam 2003.gadā tika piešķirts politisks patvērums.

Krievijas Ģenerālprokuratūra apsūdzēja Berezovski krāpšanā sevišķi lielos apjomos un valsts apvērsuma plānošanā un ir izsludinājusi viņu starptautiskā meklēšanā. Berezovskis uzskatīja, ka tiek vajāts politisku iemeslu dēļ, jo ir opozīcijā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vēstīja BNS.