Latvijas ekonomikai saglabājot straujus izaugsmes tempus, šā gada trešajā ceturksnī ir būtiski palielinājies tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni strādājošo skaits ir palielinājies par 3,4%, sasniedzot 905,1 tūkstoti.
Savukārt darba meklētāju īpatsvars ir sarucis līdz 13,5% , kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām.
Nodarbinātības pieaugums trešajā ceturksnī ir kļuvis straujāks, nekā tas bija gada pirmajā pusē, atspoguļojot arī straujo ekonomikas izaugsmi, kas ir vērojama kopš pērnā gada vidus. Galvenokārt jaunas darba vietas ir radītas privātajā sektorā, kur, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību strādājošo cilvēku skaits trešajā ceturksnī ir bijis vairāk nekā par 4% lielāks, nekā tas bija attiecīgajā laika periodā pirms gada. Savukārt budžeta iestādēs nodarbināto skaits pēdējā gada laikā pat ir nedaudz samazinājies.
Ekonomiskās situācijas uzlabošanās vienlaikus ar jaunu darba vietu rašanos ir izraisījusi arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu – uzsākot darba meklējumus, darba tirgū ir atgriezušies cilvēki, kuriem iepriekš bija zudušas cerības to atrast. Gada laikā ekonomiski aktīvo cilvēku skaits ir palielinājies par 16,4 tūkstošiem jeb 1,6%, savukārt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, ir sarucis par 7,2 tūkstošiem jeb 18,1%. Šāds ekonomiskās aktivitātes pieaugums nedaudz ir palēlinājis bezdarba līmeņa samazināšanos, tomēr arī ar visu šo pieaugumu bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 13,5%, uzrādot ievērojamu kritumu gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bezdarba līmenis bija 16,1%, gan pērnā gada trešo ceturksni, kad tas bija 15,1%.
Par pozitīvu virzību darba tirgū un labākām iespējām atrast darbu liecina arī ilgstošo bezdarbnieku skaita un īpatsvara samazināšanās. Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, ilgstošo darba meklētāju skaits ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem jeb 21,7%, savukārt kopējais darba meklētāju skaits šajā laikā ir krities par 8,8%. Attiecīgi arī ilgstošo darba meklētāju īpatsvars starp visiem darba meklētājiem ir sarucis līdz 47,3%, salīdzinot ar 55,1% attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Jāatzīmē, ka šo rādītāju var būt ietekmējuši arī joprojām aktīvie emigrācijas procesi, kas ir mudinājuši doties uz ārzemēm ilgstoši bez darba palikušos cilvēkus.
Lai gan pēdējo ceturkšņu dati par nodarbinātības pieaugumu un bezdarba kritumu ir bijuši pozitīvi, nenoteiktā situācija ārējā vidē joprojām neļauj prognozēt stabilu uzlabojumu tuvāko ceturkšņu laikā. Skatoties ilgtermiņā, riskus var radīt negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un sagaidāmais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājums, kā arī strukturālais bezdarbs, kad pieprasījums darba tirgū neatbilst piedāvājumam gan darbinieku kvalifikācijas, gan atalgojuma līmeņa ziņā.
Rādīt reklāmu
