Pensiju pārvaldīšanas rezultāti ir labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais un valdībā izskatītais Informatīvais ziņojums par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu.
Izvērtējot pensiju 1 un 2. līmeņa darbību, LM norāda, ka pastāv virkne būtisku atšķirību starp abiem līmeņiem. Ja iepriekš nosacīti pastāvēja tikai 1.pensiju līmenis – šodienas strādājošie maksā pensiju šodienas pensionāriem, tad ar jauno sistēmu papildus tika ieviests 2.pensiju līmenis, kur novirzot daļu no strādājošo ikmēneša apdrošināšanas iemaksām, tiek uzkrāts jau reāls kapitāls.
Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%.
Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju.
LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē kopējā kontekstā, nevis atsevišķi vai pretnostatot vienu pret otru.
Lai arī atsevišķiem ieguldījumu plāniem 2008.gadā un 2011.gadā ir bijis negatīvs ienesīgums, tomēr kopš shēmas darbības sākuma nevienam plānam nav negatīvs rezultāts, ienesīgumam svārstoties robežās no 0,96% līdz 5,32%.
Vienlaikus LM piedāvā vairākus priekšlikumus shēmas darbības uzlabošanai. Tiek rosināta administrēšanas principu pārskatīšana līdzekļu pārvaldītājiem, piesaistot tos darbības rezultātiem. LM rosina arī paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū. Tāpat nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju informētības līmeni.
Piemēram, 10 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dalībnieki būtu jāaicina mainīt aktīvo ieguldījumu plānus uz konservatīvo. Tādejādi būtu iespējams mazināt iespēju, ka neilgu laiku pirms aiziešanas pensijā aktīvo ieguldījumu plānu dalībnieki piedzīvo ļoti straujas, negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmē arī sagaidāmās pensijas apjomu.
Atgādinām, ka Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos: 1.līmenis – valsts obligātā nefondēto pensiju shēma (kopš 1996.gada 1.janvāra); 2.līmenis – valsts obligātā fondēto pensiju shēma (kopš 2001.gada 1.jūlija); 3.līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma (kopš 1998.gada 1.jūlija).
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu tiem sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, līdzdalība pensiju shēmas 2.līmenī ir noteikta obligāta. Tiem, kas dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam (ieskaitot), - brīvprātīga.
2011.gada 31.decembrī valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1, 15 milj. dalībnieku, no tiem kā obligātie shēmas dalībnieki bija reģistrēti 670,5 tūkst. cilvēki un brīvprātīgie - 486,2 tūkst. cilvēku. Kopš shēmas darbības sākuma 2001.gadā kopējais dalībnieku skaits pieaudzis par 882,1 tūkst. jeb 4,2 reizes.
Pensiju sistēmas 2.līmeņa shēmas dalībnieks reizi gadā var mainīt līdzekļu pārvaldītāju un divas reizes gadā ieguldījumu plānu viena pārvaldītāja robežās.
Šobrīd Latvijā pensiju sistēmas 2.līmeņa līdzekļus pārvalda 9 privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuri shēmas dalībniekiem piedāvā 26 ieguldījumu plānus ar dažādu peļņas un riska pakāpi. 2011. gada 31. decembrī Latvijā bija ieguldīti 52,4% no finanšu ieguldījumu apjoma, bet 47,6% – ārvalstīs.
Rādīt reklāmu
