24. jūlijs, Trešdiena
Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns
Sākuma lapa » Sabiedrība » Darba burtnīcas tikai turīgākajiem
Darba burtnīcas tikai turīgākajiem
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 4. novembris 2015, 10:27
Nu jau ir pagājuši divi gadi, kopš mācību līdzekļi, tostarp, darba burtnīcas, skolēniem nav jāiegādājas par savu naudu. Pašvaldības šo jautājumu risina dažādi: kam rocība lielāka – iepērk pašas, kam mazāka – atsakās no to izmantošanas.


To, ka darba burtnīcu iegāde kopš 2013. gada ir sarukusi, apliecina arī apgāda Zvaigzne ABC mārketinga un reklāmas nodaļas vadītājs Gints Balodis. Viņš konkrētus skaitļus nenosauc, vien norāda, ka pēdējos divos gados nekas nav mainījies – tās pašvaldības, kas varot atļauties nopirkt plašāku mācību līdzekļu klāstu, pasūtot arī tagad tās darba burtnīcas, kas nav obligāto sarakstā, proti, svešvalodās, sociālajās zinībās un ētikā. Diemžēl esot vērojams, ka daļa skolu šo robu aizpildot dažādi – arī kopējot, tādējādi nonākot konfliktā ar autortiesību likumu.

Liela daļa izglītības iestāžu apstiprina, ka tiešām atteikušās no darba burtnīcām. Arī Salacgrīvas un Brocēnu novadā. «Paši neiepērkam, bet neliedzam vecākiem, kas to vēlas, tās iegādāties. Skolotāji ir atraduši veidus, kā pārkārtot darbu, un izmanto citas metodes – veidojot savus izdales materiālus, meklējot ierosmes arī internetā, vairāk izmanto parastās burtnīcas,» NRA.lv skaidro Salacgrīvas novada izglītības speciāliste Antra Paegle. Viņas kolēģe Daila Frīdmane no Brocēniem uzskata, ka darba burtnīcas nepietiekami vecina skolēnu domāšanu – bieži vien jāapvelk tikai pareizā atbilde vai jāieraksta daži vārdi. Patiesībā novadā pie metožu maiņas nonākuši jau ātrāk un darba burtnīcu trūkumu nekādā veidā neizjūtot. «Mēs tās vienīgi izmantojam pirmsskolā, kur šis komplekts nav sadalāms,» piebilst D. Frīdmane.

Ne tik strikti pret darba burtnīcām ir Kandavas novadā – ir klases, kurās skolotāji strādā ar tām. Arī Tukuma novadā, tās iegādājoties, tiekot ņemts vērā skolotāju viedoklis. «Es 2. klasē izmantoju latviešu valodā un arī matemātikā, jo mācību grāmata nepiedāvā patstāvīgā darba iespējas. Bet 3. un 4. klasē latviešu valodā un literatūrā var bez tām iztikt, jo mācību grāmata piedāvā arī uzdevumus,» teic Tukuma Ernesta Birznieka- Upīša 1. pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Miklaševiča.

Rēzeknes novadā rīkojas dažādi. Izlemt, kādus mācību līdzekļus skolas iegādāsies, atstāts pagasta pārvalžu un skolu ziņā, skaidro Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska. Protams, neaizmirstot par pašvaldības budžeta iespējām, jo šīs burtnīcas ir gana dārgas, turklāt – tās nav otrreiz izmantojamas. Viņa nekādi neatbalstot rakstīšanu ar zīmuli un pēc tam dzēšanu vai vispār aizliegšanu tur jebko rakstīt. Tādā gadījumā šīm burtnīcām nav jēgas. L. Žukovska pieļauj, ka, iespējams, tās atvieglo skolotāja darbu, bet nebūt nav pamats mācību darba procesā. Neesot slikti ik pa laikam mainīt metodes, lai bērni nepierod pie braukšanas vienās sliedēs.

Savukārt Valmieras Zaļajā skolā, kas ir privāta mācību iestāde, šīs burtnīcas tiek pirktas visās klasēs, jo tiek uzskatītas par svarīgu mācību procesa sastāvdaļu. Skolas direktore Ligija Frišfelde arī novērojusi, ka 3. klases skolēniem diagnosticējošo darbu ir vieglāk izpildīt, ja lietotas darba burtnīcas, jo tajās doti daudzi līdzīgi uzdevumi.

Citi gan iebilst, norādot, ka diagnosticējošo darbu paraugi ir skatāmi internetā, tāpat arī mācību programmās ir zināms, kas katrā klasē jāapgūst.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: darba burtnīcas, Izglītība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats