Pedagogus pārsteidzis izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes
paziņojums medijos par iespējamo demisiju, ja neizdosies atrast
skolotāju algām trūkstošo naudu. Nozarē strādājošie uzskata, ka amata
atstāšana ne tikai neatrisinās naudas problēmu, bet vēl vairāk
destabilizēs izglītības jomu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš pašreizējo situāciju nosauc par interesantu: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šim esot apgalvojusi, ka pedagogi var neuztraukties – ja Finanšu ministrija (FM) trūkstošo summu (3,2 miljoni eiro kvalitātes piemaksām un 1,2 miljoni eiro minimālās likmes paaugstināšanai) nepiešķirs, tad to sameklēs IZM budžetā. Arī premjere Laimdota Straujuma visu laiku mierinājusi pedagogus – viss tikšot nokārtots, bet nu jau arī viņa runājot par ģeopolitisko situāciju un prioritāšu maiņu. Tāpat uzmanīgus darot finanšu ministra Andra Vilka paziņojumi, ka budžeta izmaiņu nebūs. Tātad atliek secināt, ka vienīgais risinājums: atrast naudu IZM maciņā, kas nozīmē – noņemt līdzekļus kādai citai jomai, lai iedotu algām. J. Krastiņš uzsver, ka, saprotams, – naudas iztrūkums nav I. Druvietes vaina, bet gan eksministra Roberta Ķīļa laikā pieļautais fēleris, tomēr tas situāciju nemaina. Tikties ar ministri LIZDA šobrīd neesot plānojusi, un tā gaidīs iniciatīvu no I. Druvietes puses. J. Krastiņš norādīja, ka 12. maijā plānotās pedagogu protesta akcijas paliek spēkā: gājiens no valdības ēkas gar FM līdz Doma laukumam, kur notiks mītiņš. Šobrīd pieteikums paredzētajam pasākumam jau ir iesniegts un tiekot gaidīta atļauja to rīkot, raksta
NRA.lv.
Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis rausta plecus par I. Druvietes draudiem demisionēt: vai šis paziņojums domāts pedagogiem un LIZDA vai koalīcijai un Vienotībai, ko pārstāv ministre? Viena lieta, ja partijas iekšienē notiek cīņa un tas ir veids, kā to ietekmēt, tomēr jāšaubās, vai tas jānes uz ārpusi tieši šādā veidā. Atkāpšanās no amata padarīs situāciju vēl sliktāku – pat katastrofālu, jo tuvojas mācību gada noslēgums un jāsāk gatavoties jau nākamajam. Izglītībai vajag stabilitāti un prognozējamību, un šāds solis ir diezgan bezatbildīgs, uzskata O. Lūsis, piebilstot, ka I. Druviete šķietot nosvērts cilvēks, kas nemētājas ar nepārdomātiem vārdiem. Turklāt izbrīna tas, ka ne valdības vadītāja, ne arī sociālie partneri par šādu iespēju neesot bijuši informēti. «Ja cilvēks grib uzņemties ministrijas vadīšanu, tad jāsaprot, ka tas ir nopietns solis. Ja šāds paziņojums izskanētu vēl pirms gada, to vēl varētu saprast, bet tagad, kad valdība ir nostrādājusi vien 100 dienu un tuvojas vēlēšanas, tas ir patiešām dīvaini,» spriež pedagogu organizācijas pārstāvis.
Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes loceklei Ilzei Vilkārsei notikušais bijis pārsteigums – vēl 23. aprīlī, kad bijusi LIVA sapulce, nekas tāds skolu direktoriem nebija zināms. Viņa secina, ka šāds mājiens liek pedagogiem secināt: naudas nebūs, un tātad algas samazināsies un drīz sasniegs minimālās samaksas slieksni. Tas, viņasprāt, ir pilnīgā pretrunā ar līdzšinējiem valdības apgalvojumiem par ekonomiskās situācijas augšupeju. LIVA nogaidīšot līdz 6. maijam, kad solīts galalēmums par nozares finansējumu, un tad vienošoties par tālāko rīcību.
Rādīt reklāmu
