Traģiskie notikumi Ukrainā politiskajām partijām sniedz vēl vienu
izdevību, lai pirms vēlēšanām pozicionētos savu vēlētāju acīs, uzskata
ārlietu speciālisti. Neapmierinātību parlamentā izraisījis Saskaņas
centra deputātu lēmums neatbalstīt Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK)
paziņojumu, ar kuru tā nosoda vardarbību Ukrainā.
Trešdien agri no rīta ELK un Ārlietu komisijas pieņemtajā ziņojumā tiek pausta nožēla un nosodījums par to, ka sadursmju laikā Kijevā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki, un aicināts vainīgos saukt pie atbildības. Paziņojuma autori arī uzstāj, ka konflikta atrisināšanā pārliecinoši jāiesaistās Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Savienības Ārlietu padomei, raksta
NRA.lv.
Šādu ziņojumu, izraisot vismaz dažos kolēģos sašutumu, nebija gatavi atbalstīt Saskaņas centra ELK strādājošie deputāti. Piemēram, Nacionālās apvienības deputātam Dzintaram Rasnačam nepieņemams bija Sergeja Dolgopolova paustais, ka Ukrainas prezidents ir leģitīmi ievēlēts un kā tādam viņam pašam jātiek galā ar nekārtībām valstī.
S. Dolgopolovam ir paplašināts skaidrojums viņa un partijas biedru izvēlei nebalsot par šo ziņojumu. Proti, ilggadējam politiķim neesot pieņemama ziņojuma deklaratīvā redakcija un norobežošanās no atbildības guldīšanas arī uz opozīciju.
«[..] sasaukt Eiropas Savienības Ārlietu padomi, lai lemtu par sankciju piemērošanu Ukrainas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par pārmērīgu spēka lietošanu pret demonstrantiem Kijevā,» vēstīts ELK ziņojumā, par kuru neapmierināts ir S. Dolgopolovs.
«Es par šo ziņojumu balsotu ar abām rokām, ja tas būtu konkrētāks. Mēs it kā nosodām vardarbības izraisītājus, bet aicinām vērst sankcijas tikai pret valdošās varas amatpersonām. Es atzīstu, ka vara ir vainojama lielākā mērā, taču tā ir leģitīma vara, kuras ievēlēšanu, neviens, arī Eiropas Savienība nav apstrīdējusi,» saka S. Dolgopolovs.
Viņš arī noraida spekulācijas, ka šāds Saskaņas centra balsojums skaidrojams ar tā draudzīgajām attiecībām ar Kremli. «Man ir vienalga, ko domā Austrumos vai Rietumos, man ir pašam savs viedoklis. Turklāt visi tur jau aizmirsuši, ka tas viss sākās ar Ukrainas izšķiršanos starp tuvošanos Eiropai vai Krievijai. To neviens neatceras,» spriež S. Dolgopolovs.
Atšķirīgās deputātu nostājas Ukrainas ziņojuma jautājumā nesaistīt ar ārpolitiku aicina politikas un ārpolitikas eksperti. Piemēram, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds ir pārliecināts, ka šajā balsojumā Saskaņas centrs nav paudis nostāju ārpolitikas jautājumos. «Te nav nekāda saikne ar ārpolitiku, partijas pozicionējas iekšpolitikā,» saka eksperts.
Viņš gan nepiekrīt S. Dolgopolovam, ka vajadzējis aicināt saukt pie atbildības arī asiņainajos notikumos, iespējams, vainīgos opozīcijas pārstāvjus, jo ziņojumam jābūt koncentrētam un tiešam. Tā izvēršana ziņojuma nozīmi mazinātu, kaut gan opozīcija arī neesot bez vainas.
«Tā ir austrumu partnerības valsts, un mums bija kaut kā jāreaģē. Atbildība pirmkārt jāuzņemas varai, jo ne jau opozīcija ir atbildīga, ja nevar novērst konfliktu. Opozīcija, kas nemaz nav tik vienota, arī ir vainojama, tā nekontrolē daudzus procesus – ir pozīcija, opozīcija un iela, bet ziņojumā nevar būt visi iespējamie viedokļi, tam ir jābūt koncentrētam,» uzskata A. Sprūds.
Līdzsvarotāku paziņojumu trešdien izplatīja Valsts prezidents un Ministru prezidente. Lakoniskajā vēstījumā abas augstās amatpersonas uzsver, ka asinsizliešanā vainojamas abas puses un, tikai abām rīkojoties, to iespējams apturēt.
Rādīt reklāmu
