Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzskata, ka fotoradaru jautājumā nedrīkst kāpt uz vecajiem grābekļiem.
Viņš intervijā laikrakstam «Diena» sacīja, ka runa nav tikai par stacionārajiem fotoradariem. «Ir daudzi un dažādi tehniskie līdzekļi, kurus var izmantot prevencijai. Ar šiem tehniskajiem līdzekļiem ir jānodarbojas pašvaldībām. Un naudai jāpaliek pašvaldībām. Līdzīgi kā tas šobrīd notiek ar uzlīmes protokoliem par stāvēšanu neatļautā vietā,» sacīja Zivtiņš.
Viņš paskaidroja, ka tas nozīmē - Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) menedžē, kopā ar Ceļu policiju nosakot, kurā jābūt šiem tehniskajiem līdzekļiem, un pašvaldības to nodrošina. «Pašvaldības domā, kādus tām vajag agregātus – kas kontrolē ātrumu, kas kontrolē sarkano gaismu, kas kontrolē gājēju pārejas vai sabiedriskā transporta joslas. Ar to nodarbojas pašvaldība, tādai ir jābūt sistēmai pēc manām domām,» viņš sacīja.
Zivtiņš norādīja: «Tad mēs uzreiz pasakām, ka tas ir naudas iekasēšanas līdzeklis, kura blakusparādība ir satiksmes drošība. Un šos naudas līdzekļus pašvaldībai daudz vieglāk ir novirzīt konkrētiem, noderīgiem mērķiem, piemēram, par iekasēto naudu nodrošināt jauniem autovadītājiem drošas braukšanas kursus, izveidojot katrā reģionā vismaz vienu drošas braukšanas poligonu. Tagad nekas jau jaunajā sistēmā nemainīsies. Iepriekš bija uzņēmums, kam vajag nopelnīt, tagad būs CSDD, iestāde, kurai arī vajadzēs nopelnīt.»
Viņš uzsvēra, ka ar fotoradariem jāstrādā tur, kur ir visvairāk pārkāpumu un citur strādāt nav jēgas. Viņš arīdzan norādīja - ir skaidrs, ka jābūt arī pārvietojamiem fotoradariem un tiem jābūt policijas rīcībā.
«Un ar pārvietojamajiem radariem ir jāstrādā ar slēptās uzraudzības metodēm, tie ir jāslēpj, un tikai tādā veidā autovadītājs sapratīs, ka radars var būt jebkur, un ievēros noteikumus,» intervijā laikrakstam «Diena» sacīja Zivtiņš.
Rādīt reklāmu
