Rīgā un tās apkaimē šogad plānots izvietot 20 stacionāros fotoradarus.
Lēš, ka viena ierīce varētu izmaksāt 42 000 latu. Tā ir pirmā šo ierīču
daļa, kas parādīsies uz Latvijas ceļiem, un līdz 2017. gadam ik gadu
plānots papildināt to skaitu par 20 vienībām, izmantojot līdzekļus no
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) peļņas.
Fotoradaru kartē, kas ir apskatāma CSDD mājaslapā, var pārliecināties, ka šīs ierīces neatradīsies tālāk par 50 kilometriem no Rīgas, un būs izvietotas uz lielākajām šosejām. «Protams, šādu vietu, kur būtu nepieciešami radari, ir krietni vairāk. No garu garā melno punktu klāsta izvēlējāmies 37 bīstamākos, bet no tiem atlasījām 20, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaitu, satiksmes intensitāti, infrastruktūru. No 2010. līdz 2013. gadam šajās vietās notikuši 500 satiksmes negadījumi, kuros bijuši 135 cietušie un astoņi bojāgājušie,» skaidroja CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš uzsvēra, ka ik vietai ir pamatojums, kāpēc tur vajadzīgs radars, piemēram, Murjāņos, pēdējos gados bijuši 24 satiksmes negadījumi ar sešiem cietušajiem. «Pirms radara autovadītājiem būs atgādinājums gan par atļauto ātrumu, gan par minēto ierīci. Būs vietas, kur ierīce fiksēs no abām pusēm braucošos ātruma pārkāpējus, un būs, kur no vienas,» teica CSDD Ceļu drošības audita daļas vadītājs Ziedonis Lazda.
Situācija uz Latvijas ceļiem kopumā nav iepriecinoša – pērn bojā gājuši 179 cilvēki. Šā gada divos mēnešos mirušo skaits ir par piecām personām lielāks nekā tajā pašā laika periodā iepriekšējā gadā. Tā esot liecība, ka satiksmes drošība pasliktinās, tāpēc ir apsveicams jebkurš tehnisks risinājums, kas palīdz kontrolēt uz ceļiem notiekošo, norādīja Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs. Radari arī ļautu policistiem pievērsties citiem pienākumiem, nevis ātrumpārkāpēju tvarstīšanai un protokolu rakstīšanai (to skaits pērn pieaudzis par 44%, salīdzinot ar 2012. gadu). «Patlaban gaisma tuneļa galā ir redzama, un drīzumā tiks sludināts iepirkuma konkurss. Ja viss labi veiksies, gada beigās tiks uzstādīti stacionārie radari, taču tie nebūs vienīgie, plānojam to skaitu palielināt,» informēja A. Velšs. Vajadzētu papildināt arī pārvietojamo ierīču skaitu, jo ar VP rīcībā esošajiem četriem radariem ir par maz. Ziemā tie netika izmantoti, jo tiem nebija pielāgota programma, taču paredzams, ka tie atkal parādīsies uz ceļiem aprīlī.
Autoeksperts Arnis Blodons
NRA.lv pauda prieku par savlaicīgu mediju un sabiedrības informēšanu, jo tādējādi esot mazāka iespēja, ka «viss atkal tiks salaists grīstē». Nevienam jau neesot iebildumu pret radariem, bet pret veidu, kā tie tika ieviesti, jo tas vairāk atgādinājis biznesa darījumu, kura mērķis ir pelnīšana, nevis prevencija un satiksmes drošība. Svarīgi ir arī, lai satiksmes drošība tiktu uzlabota kompleksi – ne tikai ar radariem, uzsvēra A. Blodons.
Rādīt reklāmu
