Vēl pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā gaidāmas Eiropas
Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās labi apmaksātos deputātu amatus ieņems
deviņi pārstāvji no Latvijas. Partijas nesnauž un jau tagad izvērtē
savus kandidātus uz deputātu krēsliem. Izskanējis, ka gribētāju uz šiem
amatiem netrūkst, arī gandrīz visi pašreizējie deputāti nav slēpuši, ka
atkal gatavojas startēt vēlēšanās.
Deputātiem, kas no Latvijas EP tika ievēlēti 2004.gadā, atalgojums nebija tik iespaidīgs kā kolēģiem no citām valstīm, taču 2009.gadā situācija mainījās. Patlaban, salīdzinot ar Saeimas deputāta algu un citām privilēģijām EP deputātu atalgojums vērtējams kā ļoti augsts. Arī salīdzinot ar daudzu citu Latvijas amatpersonu atalgojumu, nauda, ko saņem EP pārstāvji, ir būtiski lielāka.
Katrs no deviņiem Latvijas pārstāvjiem saņem algu 7665 eiro (5365 lati) mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus par katru EP plenārsesijās, komiteju vai politisko grupu sanāksmēs Briselē vai Strasbūrā pavadīto dienu deputāti saņem 298 eiro (208 latu) lielu dienas naudu, kuru deputāts tērē uzturēšanās, maltīšu un citu izmaksu segšanai Briselē vai Strasbūrā. Tāpat deputāti saņem dienas naudu par oficiālajām sanāksmēm, kas notiek ārpus ES. Tā gan ir uz pusi mazāka – 149 eiro (104 latus) dienā. Papildus tiek segti arī uzturēšanās un brokastu izdevumi.
Arī par braucieniem un pārlidojumiem, kas saistīti ar tiešo pienākumu veikšanu, deputātiem no savas kabatas nav jāmaksā. Deputātiem tiek apmaksāti arī citi braucieni ārpus valsts, no kuras deputāts ievēlēts.
Ievērojamu naudas summu deputāti var saņemt par savu biroju uzturēšanu. Savukārt palīgu nodarbināšanai gan Briselē, gan Latvijā mēnesī deputāts var tērēt 17 540 eiro (12 280 latus). Arī par vecumdienām EP deputāti līdz ar ievēlēšanu var neuztraukties – tā būs visnotaļ ievērojama, ja salīdzina ar vidējo pensiju apmēru Latvijā.
EP parlamenta deputāte Inese Vaidere
Apollo.lv atzina, ka arī nākamgad gaidāmajās vēlēšanās plāno piedalīties, ja vien partija «Vienotība» viņu izvirzīs. Vaidere skaidro, ka darbā EP atšķirībā no vietējām vēlēšanām nepieciešami politikā pieredzējuši cilvēki, uzsverot, ka EP ražīgam darbam iepriekšējā pieredze ir absolūti nepieciešama.
Runājot par savu līdzšinējo darbu EP, Vaidere pauda, ka to darījusi labi. «Esmu piedalījusies Latvijas interesēm atbilstošas ES kopējās ārpolitikas veidošanā un palīdzējusi risināt konkrētu nozaru problēmjautājumus (piemēram, jautājumā par kokmateriālu kvotām, izejvielu importu tirdzniecībā ar Krieviju u.c.). Būtisks mana darba virziens ir Latvijas vēstures skaidrošana Eiropā, jo tā ir nepieciešama, lai veidotu kopīgu izpratni par vēsturi un saprastu šodienas procesus. Esmu rīkojusi pasākumus un atbalstījusi dažādas iniciatīvas Latvijā, arī aktivitātes starptautiskā līmenī. Dažādu interešu un vecuma grupu pārstāvji ir tikuši informēti par to, kā izmantot iespējas, ko dod ES. Esmu bijusi vairāku ziņojumu un atzinumu autore, ir daudz strādāts pie likumu grozījumiem. Aizsāktie projekti un iniciatīvas turpina nest augļus Latvijai, un iespēja strādāt EP nākamajā sasaukumā ļautu attīstīt jaunas idejas ar pievienoto vērtību, izmantojot uzkrāto pieredzi gan ekonomikā, gan ārpolitikā, gan arī ārējo ekonomisko sakaru un citās jomās,» norāda deputāte.
Jautāta, vai ievērojamais atalgojums ir galvenais vadmotīvs, lai viņa atkal startētu ieņemt amatu EP, Vaidere atgādina, ka savulaik Latvijas deputāti EP algā saņēmuši tikpat, cik Saeimas deputāti.
«Protams, nav nepatīkami, ka atalgojums tagad ir paaugstināts, taču tas nebūt nav galvenais vadmotīvs. Apzinos, ka deputāts nav vienkārši darba ņēmējs, viņu šim darbam ir deleģējuši vēlētāji, līdz ar to savu darbu uztveru kā vienreizēju iespēju, kā misiju, un šādā izpratnē atalgojumam nav primāras nozīmes. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka alga visiem būs vienāda, bet izvēloties jāizsver, ko, saņemot šādu atalgojumu, deputāts var izdarīt un dara, kādas ir viņa spējas, pieredze un kvalifikācija. Vienādu atalgojumu saņem gan tādi deputāti, kuri aktīvi strādā, gan tādi, kuri imitē darbu vai atklāti darbojas pret savas valsts interesēm,» – tā deputāte.
Vaidere arī atzīmē, ka darbs EP «ir milzīgas slodzes darbs, kas prasa labu fizisko sagatavotību un arī vēlmi izturēt garās darba stundas un biežos pārlidojumus, spēju būt pastāvīgi prom no mājām un ģimenes, pastāvīgo spriedzi ar ierobežotu iespēju pilnvērtīgai atpūtai. Iespējams, tas ir galvenais, kāpēc mums ir noteikts šāds deputāta atalgojums».
EP deputāts Krišjānis Kariņš atbildēs bija lakoniskāks, apstiprinot, ka vēlēšanās plāno piedalīties. Deputāts uzskata, ka viņa darba sasniegumu pamatā ir ilgs un intensīvs darbs. Tieši tāpēc EP deputāti, kuri ilgāk strādā Eiroparlamentā, gūst arī lielāku ietekmi.
Jautāts, vai prāvais atalgojums ir svarīgākais iemesls, kādēļ piedalīsies vēlēšanās, Kariņš konkrētu atbildi nesniedza. «EP esmu vēlētāju un savas valsts interešu pārstāvis un uzskatu, ka tā ir vide, kur visa mana līdzšinējā pieredze un zināšanas vislabāk kalpo Latvijas iedzīvotāju interesēm,» norāda viņš.
Par startu vēlēšanās un atalgojumu uzdoti arī EP deputātam Alfrēdam Rubikam, taču nedēļas laikā atbildes deputāta birojs nespēja sagatavot.
Latvijā Eiroparlamenta vēlēšanas notiks 2014.gada 24.maijā.
Rādīt reklāmu
