Trīs lielākās reģionālās partijas – Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija – ir vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Tās mērķis ir kopīgi startēt 12. Saeimas vēlēšanās, kas plānotas 2014. gada oktobrī.

«Latvijas reģioni jau ilgstoši ir pabērna lomā. Cilvēkiem reģionos ir jājūt, ka viņi mūsu valstī ir vajadzīgi. Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva daudz mandātu. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug. Mums ir iespēja izmantot šo pacēlumu un konsolidēt reģionālos līderus, lai izveidotu ļoti spēcīgu reģionu lobiju Latvijas un arī Eiropas mērogā,» norāda partijas Reģionu alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.

Arī politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka veiksmīgie starti pašvaldību vēlēšanās ir šo politisko organizāciju lielākā priekšrocība, kas ļauj cerēt uz vēl augstākām virsotnēm. «Reģionālo līderu fundamentālā vērtība ir augsts vietējo iedzīvotāju uzticības kredīts, plaša atpazīstamība un daudzkārtēja pārvēlēšana daudzu gadu garumā. Teorētiski šādai apvienībai, kurā pārstāvēti plaši novadi un reģioni, būtu jāvar teju visas Latvijas mērogā vēlētājiem piedāvāt daudz kvalitatīvākus sarakstus, nekā to spētu izdarīt kāda no nacionālajām partijām, kuras galvenie cilvēki sēž Rīgā un neuztur saikni ar perifēriju,» prognozēja eksperts. «Tomēr tā ir tikai teorija. Praksē var izrādīties, ka atpazīstamie, velkošie līderi nevēlas savas mazās karaļvalstis mainīt pret sēdēšanu zelta krātiņā Rīgā. Domāju, ka domju vadītāji nesteigsies atteikties no posteņiem pašvaldībās, lai skrietu uz parlamentu. Bet tas savukārt radīs kadru trūkumu, lai izveidotu spēcīgus sarakstus reģionos,» komentēja F. Rajevskis.

Kā zināms, kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām Latvijā ir mainīta Saeimas vēlēšanu sistēma. Iepriekš lielo partiju galvenie trumpji bija viens, divi spēcīgākie, redzamākie līderi, parasti premjera amata kandidāti, kuri tika virzīti visos sarakstos, visos novados. Taču šobrīd lokomotīvju rotēšana ir pārtraukta un partijām ir jāvar katram vēlēšanu apgabalam sagatavot savu unikālu piedāvājumu.

«Jau kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir skaidri redzams spēcīgu kadru trūkums politikā, turklāt – visos līmeņos. Domāju, ka Reģionālā apvienība ar savu pieteikumu ir metusi ēsmu lielo partiju cilvēku virzienā. Nevienam nav noslēpums, ka gan Vienotībā, gan jo īpaši Reformu partijā ir vairāki spēcīgi politiķi, kuri jau ilgstoši meklē saskanīgāku partneri,» klāstīja F. Rajevskis. Viņš gan piebilda, ka pēc pārbēdzējiem varētu veidoties pat rinda, jo jaunus kadrus meklē arī Einara Repšes potenciālais spēks u. c. «Ir nobriedusi lielā tautu staigāšana. Nacionālajās partijās ir vairāki spēcīgi cilvēki, taču ir maz stingru rumpju, kuriem šie cilvēki vēlētos pievienoties. Vairākums partiju ir ūdensgalvas bez satura un mugurkaula. Izņēmums varētu būt vienīgi Zaļo un zemnieku savienība, kā arī, iespējams, jaunā Reģionu apvienība, kuriem ir vēsture, veiksmes stāsti, tradīcijas. Būtu tikai pašsaprotami, ka talantīgākie jaunie kadri meklētu spēcīgāko no partijām,» papildina eksperts.

Tikmēr Saeimas deputāts ar vislielāko parlamentāro stāžu, Vienotības pārstāvis Dzintars Ābiķis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja – galvenā reģionālās apvienības bīstamība varētu slēpties tajā, ka katra no neatkarīgajām partijām ir liela individuāliste un centīšoties segu vilkt uz savu pusi. «Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības iesaistīties politikā un pat pretendēt uz vietu parlamentā. Tas, ka to vēlas darīt cilvēki no reģioniem, ir pat apsveicami. Taču deķa raustīšana šādā apvienībā būs ļoti izteikta, un ir grūti prognozēt, vai pieteiktais spēks būs spējīgs ilgi pastāvēt. Tomēr vissliktākais šajā stāstā ir tas, ka arvien jaunu un jaunu organizāciju dzimšana joprojām pastiprina politiskās vides sadrumstalotību, kuru aizsāka Valdis Zatlers, nodemonstrējot, ka partiju var nodibināt tirgus laukumā ap pusdienlaiku,» sacīja Dz. Ābiķis.