Telekanāls LNT noskaidrojis, ka krāpšanā, iespējams, iesaistīts arī kāds Latvijas piederīgais, tomēr policija pagaidām saistībā ar notikušo komentāros ir ļoti izvairīga. Zināms vien, ka cietušo skaits varētu būt mērāms tūkstošos arī Latvijā.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko sacīja, ka nekādus konkrētus skaitļus par radītajiem zaudējumiem un cietušo skaitu pagaidām nevar nosaukt. Policija kriminālprocesa ietvaros ir sākusi nozieguma izmeklēšanu.

Izmeklēšana var būt ilgstoša, jo notikušo izmeklē arī ārvalstīs.

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā darbojošās informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV šogad maijā sākusi apjomīga krāpniecības incidenta izmeklēšanu. Tajā konstatēts, ka cietuši varētu būt vairāki desmiti tūkstošu interneta lietotāju, kas veikuši elektroniskus naudas pārskaitījumus.

Ņemot vērā, ka šis gadījums ir nodots Valsts policijai un notiek aktīva izmeklēšana, pagaidām vairāk informācijas par incidentu diemžēl CERT.LV sniegt nevarot, aģentūrai LETA teica CERT.LV pārstāve Līga Besere.

CERT.LV pārskats liecina, ka institūcija šogad otrajā ceturksnī sadarbojusies ar Valsts policiju vēl citu incidentu izmeklēšanā. Tā aprīlī institūcija veica ļaunatūras analīzi, kuras izplatīšanā piedalījās Latvijas valsts piederīgais. Analīzes rezultāti tika nodoti Valsts policijai.

Šajā pašā mēnesī CERT.LV tika lūgts pārbaudīt aizdomīgu kredītkartes izmantošanas gadījumu. CERT.LV konstatēja krāpniecības pazīmes un informāciju nodeva Valsts policijai.

CERT.LV informācija liecina, ka šogad otrajā ceturksnī institūcija apstrādāja 1153 augstas prioritātes incidentus, kas ir par 227 incidentiem jeb 25% vairāk nekā šī gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2012.gada 2.ceturksni, kurā tika reģistrēti un apstrādāti 1274 augstas prioritātes incidenti, pārskata periodā reģistrēto augstas prioritātes incidentu daudzums ir samazinājies par nepilniem 10%. Arī zemas prioritātes incidentu jomā ir vērojams pieaugums.

Incidentu apjoma straujais kāpums pusgada beigās skaidrojams ar jaunu ziņojumu avotu izmantošanu un ienākošo ziņojumu apjoma palielināšanos. Palielinājies arī to inficēto IP adrešu daudzums, kuras reģistrētas valsts un pašvaldību iestādēs. Arī šis pieaugums saistīts ar papildu ziņojumu avotu izmantošanu un lielāku apstrādājamās informācijas apjomu.

Neskatoties uz to, ka kopējais reģistrēto incidentu daudzums ir pieaudzis, vidējais mēnesī reģistrēto vienlaicīgi inficēto IP adrešu daudzums pārskata periodā nav palielinājies. Tas norāda uz to, ka daļa CERT.LV datubāzē reģistrēto incidentu, par kuriem informācija ir saņemta no atšķirīgiem ziņu avotiem, attiecas uz vienu un to pašu notikumu.

Starp augstas prioritātes incidentu tipiem minamas mēstules, ļaundabīgi kodi, ielaušanās mēģinājumi, robottīkli, pikšķerēšana, kompromitētas iekārtas un citi. Par augstas prioritātes incidentiem tiek uzskatīti visi iekārtu kompromitēšanas gadījumi, pikšķerēšana, piekļuves lieguma uzbrukumi, ielaušanās mēģinājumi, kā arī jebkurš cits incidents, kas skar augstas prioritātes institūcijas - valsts un pašvaldības iestādes - kritisko infrastruktūru vai par kuriem informējis cilvēks, nevis automātisks ziņotājs.