Bet uz savu jauno darbavietu – Vides aizsardzības fondu – viņš patiešām nenāk. Pieredzējušais vides darbinieks nepiekrīt no dabas sarga pārtapt grāmatvedī. Tās ir pilnīgi atšķirīgas nozares. «Es savu profesiju dabas aizsardzībā izvēlējos pārliecības dēļ,» skaidro ierēdnis.

Jāatgādina, ka ministra patvaļa satraukusi arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Viņš telefoniski taujājis, kāda ir argumentācija, lai šajā gadījumā piemērotu ierēdņu rotāciju, samainot abu iestāžu priekšniekus – Jāni Strautnieku un Sandru Bērziņu –vietām. Tomēr par to, vai E. Sprūdža lēmumu par ierēdņu rotāciju atcelt, lems nevis prezidents vai premjers, kuram Strautnieks arī uzrakstījis sūdzību, bet administratīvā tiesa. Lieta ir pieņemta izskatīšanai.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija visiem līdzekļiem turpina apkarot dumpīgo ierēdni, un nule pret viņu ierosināta disciplinārlieta, jo viņš kopš 12. jūnija nav ieradies savā darbā Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijā, kā to paredzēja ministra rīkojums. Tas, ka Strautnieks tik radikāli mainīt savu nodarbošanos nepiekritīs, ministram jau iepriekš bija zināms, tātad patiesais rotācijas mērķis ir atbrīvošanās no darbinieka. Pārrunas par to, ka viņam varētu piedāvāt kādu citu amatu tajā pašā nozarē, kur ierēdnis jau 20 gadu darbojies (tajā skaitā vadot Gaujas nacionālo parku), izpaliek.

Neatkarīgajai ministrija piesūtījusi šādu skaidrojumu: «Lemjot par rotāciju, ministrija ir izvērtējusi objektīvos kritērijus, tajā skaitā profesionālo kvalifikāciju, līdzšinējo pieredzi, mēnešalgas apmēru, un secinājusi, ka ierēdņu tiesības un intereses nav ierobežotas. Subjektīva nepatika vai negatīva attieksme nevar būt par pamatu uzdoto pienākumu nepildīšanai. Pārcelšana netiks atcelta. Likums neaizliedz rotēt ierēdņus pārejošas darba nespējas laikā.» Pēc mēneša Sprūdžs pieņemšot galīgo lēmumu, ko darīt ar Strautnieku.

Jāatgādina, ka ministrijas konflikts ar Dabas aizsardzības pārvaldi nobrieda pērn, kad problēmas saasinājās Līgatnes dabas takās. Uzturēt tās tika uzdots pārvaldei, taču nauda šim nolūkam netika piešķirta. Viens lācis bija izbēdzis un tika nošauts. Tad vēl ministrs neveiksmīgi mēģināja izmest no darba slaveno zvēru kopēju Velgu Vītolu, jo viņa, lūk, kaut ko dara nepareizi.

Ko darīt ar Līgatnes dabas takām, ministrija nezina joprojām. It kā tiek gatavots konkurss, lai piesaistītu privātu apsaimniekotāju, bet tas, pēc speciālistu domām, ir lemts neveiksmei. Ne velti visā pasaulē zoodārzi tiek subsidēti. Pirms nedēļas 172 506 latus dabas takām valdība piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas ļauj cerēt, ka lāču mājai apkārt tiks uzcelts pastaigu laukums, lai zvēri beidzot tiek laukā, bet publika var viņus aplūkot. Tomēr visām vajadzībām līdzekļu nepietiks – jāsaremontē arī pavasara plūdos izskalotais ceļš. Tāpēc pagājušajā nedēļā tika sākta jauna ziedojumu vākšanas kampaņa, šoreiz – lācenes Ilzītes voljēra remontam. Tādējādi valsts īpašuma uzturēšana atkal tiek uzticēta sabiedrībai. Ja izdosies kādu iežēlināt, nauda būs. Bet, ja nebūs, – valdība varēs izskatīt kārtējo neparedzēto gadījumu, kam līdzekļus diedelēs vides ministrs.