Neatkarīgā jau rakstīja, ka otrajā lasījumā Saeima noraidīja domu, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja viņš apsūdzēts smagos noziegumos. Šis likums jau nodēvēts par antilemberga likumu.

Aptaujātie dažādu jomu eksperti cits pār citu pauž izsmieklu un nosodījumu šādiem centieniem izmantot likumu, lai ieriebtu vienam politiskajam konkurentam.

Minisvārciņi nepiesedz

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš Sprūdža un Čigānes centienus likumu jaunrades druvā vērtēja tēlaini: «Viņi grib ar īsiem demokrātijas minisvārciņiem piesegt neglītas, spalvainas kājas.» J. Kalviņš pastāstīja, ka vienā no darba grupas sēdēm, kurā viņš bijis klāt, redzējis, kā likuma lobētāji daudz klaigājuši, piesaucot demokrātiju, labu pārvaldību un tamlīdzīgi. Vienā brīdī vārds dots arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta pārstāvim, kurš dziļi sarūgtinājis iekarsušos «tiesiskuma aizstāvjus», klusi sakot, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi. «Ja cilvēks ir jurists, viņam sirdsapziņa neatļauj teikt ko citu,» norāda J. Kalviņš.

Izrēķināšanās instruments

Ja Sprūdža un Čigānes antilemberga likuma grozījumi tiktu pieņemti, tie skartu arī Ogres novada domes deputātu Egilu Helmani (Nacionālā apvienība), jo notiek tiesas process par izspiešanu, kas pieskaitāma pie smagiem noziegumiem. E. Helmanis Saeimas deputātu likumradīšanas idejas un savu situāciju komentēja tā: «Gozījumu bīdītāji norāda uz attīstītas demokrātijas valstīm – Somiju, Zviedriju, kur amatpersonas pašas atkāpjas, ja pret tām vērstas apsūdzības. Taču ir liela atšķirība starp šīm valstīm un Latviju – šajās valstīs nemēdz veidoties policistu bandas, kas laupa spēļu zāles, prokurori nav kukuļņēmēji, netiek safabricētas politiska pasūtījuma lietas vēlēšanu priekšvakarā.

Ar mani ir klasisks gadījums. Divas nedēļas pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām pret mani tika safabricēta absurda krimināllieta par it kā izspiešanu – pilnīgi no zila gaisa, bez nekāda pamata. Ir pagājuši četri gadi, lieta lēnām tiek izskatīta – joprojām pirmajā instancē. Šo lietu sarūpēja divi politbiznesmeņi, kuriem es traucēju realizēt viņu alkatīgās ieceres darījumos ar vērtīgiem Ogres zemesgabaliem. Viņi saprata, ka viņiem nav vadības pults, lai liktu man balsot tā, kā vajag viņiem. Līdz ar to sākās centieni vērst pret mani visu iespējamo – VID, KNAB... Tika lauzts manas tuvcīņas skolas līgums ar pašvaldību, noņēma tai finansējumu. Ar vārdu sakot, izrēķināšanās pēc pilnas programmas.

Tā var izdarīties ar ikvienu! Dzirdot, ka Saeimā notiek ņemšanās ap tādiem likuma grozījumiem, kas liegtu strādāt noziegumos apsūdzētiem deputātiem, es saprotu: ja tādi tiktu pieņemti, tad es nevarētu strādāt. Tā būtu milzu netaisnība, jo es neesmu vainīgs, ka tiesas process četru gadu laikā ir pavirzījies uz priekšu vien par dažiem milimetriem.

Kladzināšanu, ka vajag šādus likuma grozījumus, es vērtēju kā uzmanības novēršanu no patiesajām problēmām valstī – ka pastāv nabadzība, emigrācija.

Cilvēki ir depresīvi, vīlušies, nikni – daudzi savās nelaimēs vaino kādu citu, vēlas asinis, pūlis ir gatavs ar akmeņiem nomētāt ikvienu, uz kuru parāda ar pirkstu. Tā ir pateicīga augsne šādiem likumiem.

Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) visu laiku piesauc tiesiskumu, taču tiesiskā valstī nemēdz kādu pasludināt par vainīgu bez tiesas sprieduma.

Tas, ka Lembergs strādā pašvaldībā, nav problēma; problēma ir tas, ka tiesas procesi notiek lēni. Tā vietā, lai risinātu šo problēmu, daļa Saeimas deputātu grib palaist mehānismu, ar kuru var iznīcināt ikvienu, kam ir mugurkauls, kas nebalso pa spalvai. Pieņemot šādu likumu, nebūs problēmu jebkuru politiķi izolēt vismaz uz desmit gadiem. Uzcep krimināllietu, un politiķa vairs nav.»

Veci augoņi

Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs: «Likumu jaunrades perversā forma, ka likums tiek rakstīts konkrētai personai, ir viens no Latvijas politiskās vides augoņiem. Tā ir veca slimība, un ne jau pirmo reizi šāds likums tiek rakstīts. Tas liecina par ļoti zemu politiskās kultūras līmeni.»

Latvijas Universitātes asociētais profesors, Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs Artūrs Kučs, vērtējot likuma grozījumus, kādi tie gāja uz otro lasījumu, norādīja, ka tie noteikti radītu problēmas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur, visticamāk, visas prāvas Latvija zaudētu. Grozījumu projekts bijis pārāk vispārīgs, tas attiecies uz visiem noziegumiem, nevis tikai uz tiem, kas saistīti ar pašvaldības deputāta amata pienākumiem, trūcis arī ārējās kontroles mehānisma – deputātam, kam atņem tiesības pildīt amata pienākumus, jābūt iespējām savu pilnvaru apturēšanu pārsūdzēt.

Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse: «Demokrātiskā sabiedrībā ir absolūti nepieņemami, ka likums tiek rakstīts vienam cilvēkam. Latvijā diemžēl šādi gadījumi jau ir bijuši – likums, lai izolētu no politikas Juri Bojāru, valodas likuma grozījumi speciāli Joahimam Zīgeristam. Tagad mēģina stumt likumu pret Lembergu. Tas ir neprofesionāli, tas neliecina par izpratni, kas ir demokrātiska sabiedrība, tā ir nevēlēšanās sakārtot tiesu sistēmu. Tie ir centieni ieriebt – personiska atriebība politiskajam konkurentam.