Neviennozīmīgo ieceri sodīt smēķējošus vecākus ir pieteikusi Veselības ministrija un Latvijas Ārstu biedrība, tomēr atbalstīt radikālo ideju ir gatava arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Taču Tieslietu ministrija (TM) norāda uz to, cik grūti jauno kārtību varētu būt kontrolēt.

To, ka visspraigākās diskusijas parlamentā raisīsies tieši par soda sankciju bardzību, intervijā portālam nra.lv atzīst arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis. Tomēr politiķis uzsver, ka smēķēšana bērnu klātbūtnē ir nepieņemama un likumdevējiem ir jāmeklē veidi, kā šo problēmu risināt. A. Brigmanis akcentē, ka bērni ir vecāku kaitīgo ieradumu ķīlnieki un nespēj nedz aizrādīt, nedz aizstāvēt savas intereses. Politiķis gan uzsvēra, ka šobrīd diskusija ir tikai teorētiska un pagaidām vēl nav konkrētu piedāvājumu par to, cik barga atbildība būtu jāpiemēro par bērnu pakļaušanu tabakas dūmiem. A. Brigmanis arī piebilda: šāda vardarbības pakāpe, neapšaubāmi, netikšot pielīdzināta nedz fiziskai ietekmēšanai, nedz seksuālām darbībām, tomēr galvenā nepieciešamība ir «likt vecākiem aizdomāties par savas rīcības sekām».

Taču TM norāda uz vairākiem neskaidriem jautājumiem. Piemēram, vai kriminālatbildība būtu jāpiemēro ne tikai vecākiem, bet visām personām, kuras smēķēs bērnu klātbūtnē? Un vai policija šādus noziegumus spēs izkontrolēt? Tāpat nav skaidrs, kāds sods būtu uzskatāms par samērīgu šim nodarījumam.

Arī kādreizējais mediķis, Saeimas deputāts Romualds Ražuks (Reformu partija) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka draudēšana ar kriminālatbildību nav efektīvākais no veidiem, kā cīnīties ar jauno vecāku netikumiem. «Nav skaidrs, kā tiks izvērtēta katra vecāka vainas pakāpe, kā vispār šos pārkāpumus ir domāts fiksēt?» uzsver R. Ražuks. Pēc viņa domām, smēķēšana bērna klātbūtnē ir nenoliedzams pārkāpums, taču pret to būtu jāvēršas ar izglītojošām metodēm. «Domāju, ka tā vietā, lai draudētu ar sodiem, Veselības ministrijai vajadzētu rīkot informatīvo kampaņu, stāstot vecākiem par pasīvās smēķēšanas kaitīgumu. Ja masu saziņas līdzekļos regulāri parādīsies šāda informācija, efekts būs nesalīdzināmi lielāks. Ticu, ka sabiedrība būs atsaucīga un gan jau mamma vai vecmāmiņa beidzot aizrādītu tēvam, ka bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt,» pauda kādreizējais ārsts.

Jāpiebilst, ka Saeimas darba kārtībā atrodas vēl viena strīdīga ierosme, kas saistīta ar jauniešu veselību. Proti, parlamenta Tautsaimniecības komisija ir konceptuāli atbalstījusi ideju aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. R. Ražuks gan norāda, ka šī problēma esot pārspīlēta un tā būtu jārisina daudz mierīgāk. «Protams, es atbalstīšu šo ierosmi, jo jebkuras ķīmiskas vielas nesabalansēta lietošana uzturā var radīt zināmas veselības problēmas. Tomēr, manuprāt, ažiotāža, kas sacelta ap šo jautājumu, nav adekvāta. Šķiet, politiķi ir padevušies noskaņojumam, kas pēkšņi uzjundīja sabiedrībā, lai gan, manuprāt, ar aizliegumiem nekad nevajag steigties,» atzina R. Ražuks.