Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) demonstrējusi ļoti atvērtu, pretimnākošu un konstruktīvu pieeju, nodrošinot sadarbību ar Sabiedrību par atklātību „Delna” pētījuma ietvaros par SPRK institucionālo uzbūvi un funkcijām enerģētikas nozarē, publiskojot pētījuma rezultātus, uzsvēra tā autori.
Šī gada 29.novembrī regulators piedalījās diskusijā par pētījuma rezultātiem. Pētījuma mērķis ir veicināt diskusiju par labas pārvaldības principu nodrošināšanu regulatora darbībā. Pētījuma finansētājs Sorosa fonds Latvija un „Delna” pētnieki atzinīgi vērtēja regulatora atsaucību, piedaloties pētījumā, kā arī pētījumā atspēko vairākus mītus par regulatora darbību, vienlaikus norādot arī uz iespējām to uzlabot.
Pētījuma autori atzīst, ka regulatora budžeta izveide un izlietošana atbilst ES prasībām un nerada interešu konfliktu lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi neapstiprinās publiski paustās aizdomas par SPRK ieinteresētību augstāku tarifu noteikšanā. Pētījumā norādīts, ka pretēji publiski paustajiem argumentiem SPRK neatkarīgas iestādes statuss nav šķērslis pienācīgai regulēšanas funkciju izpildei. Tāpat tas, ka SPRK pēc pašvaldību regulatoru likvidēšanas valsts mērogā regulēšanu īsteno vienoti, vērtēts ļoti pozitīvi, jo salīdzinājumā ar pašvaldību regulatoru darbību SPRK ir uzlabojusi gan regulēšanas profesionalitāti, gan nodrošina neatkarību un vienveidīgumu.
Nodalot pētījuma laikā aplūkoto jautājumu loku, tā autori atzina, ka regulatora darbība nav vērtēta no ekonomiskās analīzes viedokļa, kas ietvertu tarifu izvērtēšanas procesa un īstenotās prakses vispārēju atspoguļojumu. Pamatā pētījuma autori orientējušies uz labas pārvaldības principu ievērošanu un pētījuši sabiedrības uztveres aspektus, aplūkojot plašsaziņas līdzekļos pieejamo viedokļu atspoguļojumu.
Regulators informēja, ka, piemēram, siltumenerģijas tarifu izvērtēšanas praksē šogad panāktie tarifu samazinājumi veido vairāk kā 1,7 miljonus latu. SPRK izvērtējusi un apstiprinājusi 16 tarifu projektus - no tiem 11 gadījumos pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem tarifiem, bet piecos – samazinājums. Savukārt, salīdzinot ar komersantu iesniegtajiem tarifiem, samazinājumu regulators noteicis 82% no izvērtētajiem tarifu projektiem.
Tā kā no ekonomiskā aspekta regulatora darbība pētījumā nav aplūkota, nav izvērtētas arī pētnieku ieteikumu sekas uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, tai skaitā komersantu tarifiem un lietotāju maksājumiem. Līdzīgi nav precīzi nodalīti ieteikumi, kas adresēti regulatoram un kas – likumdevējam vai valdībai, jo skar enerģētikas politikas un valsts stratēģijas izvēles jautājumus.
Savukārt pētījuma autoru secinājumi par tarifu noteikšanas principiem, efektivitātes prasībām, informācijas atklātību u.c., kas attiecināti uz visu nozari, neatbilst esošajai tarifu izvērtēšanas un apstiprināšanas praksei, jo veidoti, apskatot vienu atšķirīgu gadījumu – jautājumu kā notiek elektroenerģijas saistīto lietotāju tarifu noteikšana.
Diskusijā regulators skaidroja, ka jau patlaban siltumapgādes tarifu aprēķināšanas metodikā ir iestrādātas efektivitātes prasības, piemēram, lai uzņēmums varētu izmantot maksimāli atļauto rentabilitāti, tam jānodrošina efektivitāte - gan siltuma zudumu mazināšanā, gan siltuma jaudu noslodzē. Tāpat uzņēmumam, kas ievērojami samazinātu ražošanas izmaksas noteiktā laika periodā, ir iespēja nākamajos gados daļu no šīm izmaksām atgūt peļņas veidā. Šādi mehānismi dod iespēju un motivē komersantu strādāt efektīvāk, saņemot par to atlīdzību peļņas veidā, bet lietotājam tas nodrošina zemākus maksājumus.
Vienlaikus regulators izsaka gandarījumu, ka SPRK darbība un ar to saistītie procesi tiek aktualizēti, piesaistot sabiedrības papildu interesi un tādējādi arī radot iespēju skaidrot ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītus jautājumus.
Diskusijas video ieraksts pieejams politika.lv mājas lapā:
http://politika.lv/article/diskusija-cik-efektiva-ir-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisija
Rādīt reklāmu
