Parlamenta priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedzīvojusi nepatīkamus brīžus uz hokeja laukuma – fani politiķi apveltīja ar skaļu izsvilpšanu, ko nespēja apklusināt nedz komentētāju aicinājumi būt pieklājīgiem, nedz centieni šo nesmukumu pārvērst par joku.
Tikmēr eksperti norāda: Latvijas politiķiem ir jāmācās sajust pasākuma gaisotni un noskaņojumu, nevis vietā un nevietā jāmēģina atrādīties vēlētājiem.
Trešdien vakarā mulsinošu incidentu hokeja mačā starp Rīgas Dinamo un Jaroslavļas Lokomotiv piedzīvoja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība). Politiķes parādīšanos uz laukuma fani sagaidīja ar skaļiem svilpieniem, nevēloties uzklausīt viņas sagatavoto svinīgo uzrunu. Svilpšana, bļaustīšanās un ūjināšana turpinājās vairākas minūtes, kam sekoja vēl arī tehniskas ķibeles ar mikrofonu. Kad politiķe beidzot tika pie vārda, viņai nācās vairākas reizes izsaukt uzmundrinājumu «Dinamo, Dinamo!», lai nonāktu uz viena viļņa ar publiku un piespiestu fanus viņā ieklausīties.
Lai gan sociālajā tīkla twitter drīz vien parādījās S. Āboltiņas komentārs par to, ka «hokeja fani ir huligāni», spīkeres pārstāve Gunda Reire sarunā ar
Neatkarīgo uzsvēra, ka politiķe nav paudusi šādu viedokli un viņas vārdā uzdarbojas viltvārdis. Tikmēr pati spīkere, lai arī neesot iepriecināta par līdzjutēju uzvedību, tomēr neturot ļaunu prātu par notikušo. «Sports, azarts un emocijas ir nesaraujami jēdzieni. Vēl jo sakāpinātāka šī atmosfēra bija tāpēc, ka Rīgas Dinamo hokejistiem tikai ar trešo piegājienu beidzot izdevās tikt pie Latvijas dzelzceļa kausa. Skaidrs, ka šādā brīdī līdzjutēji bija emocionāli uzvilkti,» komentē S. Āboltiņa. Tiesa, viņasprāt, pats svarīgākais ir un paliek tas, ka hokejs ir skaista spēle, bet Rīgas Dinamo komanda – pati labākā. Jāatgādina, ka S. Āboltiņa arī iepriekš ir sevi apliecinājusi kā kaislīgu hokeja līdzjutēju. Gada sākumā Saeimas priekšsēdētāja vienā no plenārsēžu pārtraukumiem atklāja izstādi Latvijas hokejam – 80! – Latvijas Hokeja federācija viņai uzdāvināja hokeja izlases kreklu, kurā politiķe devās atpakaļ uz prezidiju un turpināja vadīt sēdi.
Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad sporta līdzjutēji atklāti pauž neapmierinātību ar politiķu vēlmi pazīmēties viņu priekšā. 2007. gada vasarā svilpienus tā brīža premjeram netaupīja skatītāji, kas vēroja Latvijas valsts basketbola izlases cīņu pret Lietuvas valsts izlasi. Kā vēlāk komentēja paši līdzjutēji, pasākums ievilkās, jo basketbola laukumu par politiskās atrādīšanās vietu izvēlējās gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan arī premjers Aigars Kalvītis, kura teiktais pazuda ilgstošu un dāsnu svilpienu troksnī.
Tikmēr sociologs Arnis Kaktiņš norāda: notikušais incidents ir signāls visiem valstsvīriem, ka iedzīvotāju vidū joprojām valda ārkārtīgi liela aizkaitinātība pret poliķiem, tāpēc ir nopietni jādomā, uz kuriem pasākumiem iet atrādīties. «Ņemot vērā zemo politiķu reitingu sabiedrībā, nedomāju, ka, ja Solvita Āboltiņa būtu uzkāpusi uz operas skatuves, tad zālē sēdošie iekšēji domātu kaut ko labāku. Taču katrai publikai ir savs inteliģences līmenis un savs iekšējais cenzs. Sporta pasākumu apmeklētāji ir emocionālāki, tāpēc nekautrējas skaļi teikt, ko domā,» komentēja politologs. «Latvijas politiķiem ir jāsāk mācīties izjust vidi, notikuma kontekstu un sentimentu, lai izpaustos atbilstoši pasākuma kopīgajai gaisotnei.»
Jāpiebilst, ka apmulsumu par politiķu zīmēšanos vietā un nevietā šonedēļ intervijā portālam nra.lv pauda arī mācītājs Juris Cālītis, kuraprāt, valsts vadošā ešelona atrādīšanās pilnā sastāvā Aglonas svētkos bija emocionāli mulsinoša.
Rādīt reklāmu
