Teju katrs ceturtais jeb ap 25% no visiem pagaidu darbu veicējiem savulaik dēvētiem par „simtlatniekiem”, kuriem valsts un Rīgas pašvaldība devusi iespēju nopelnīt pagaidu sabiedriskajos darbos, sniegto iespēju nav novērtējuši un no pienākumiem atstādināti dēļ darba kavēšanas, dzeršanas vai noteikumu pārkāpumiem.
Kopš 2012. gada februāra līdz jūnijam Rīgas pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) realizētajā projektā par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem nodarbināti 1411 bezdarbnieki. Tiesa, teju 25% jeb 341 bezdarbnieki no uzticēto pienākumu veikšanas tika atstādināti. Iemesli esot dažādi – darbalaika kavēšana, dzeršana, vai citu darba noteikumu pārkāpšana.
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice portālam
nra.lv stāsta, ka: „projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem ir iespēja sevi pierādīt visdažādākajās jomās. Sākot ar parku, kapu sakopšanu, pansionātu un skolu telpu pieskatīšanu, darbs virtuvē, kā ari veco ļaužu aprūpe – palīdzība dažādos mājas darbos. Bezdarbnieks algotajos darbos var iesaistīties 4 mēnešus (12 mēnešu periodā) tie, kuri sevi pierāda paliek darbā. Vēl nesen mums bija divi gadījumi, kad divas sievietes sāka strādāt sociālajā dienestā. Šādos gadījumos tiek veikta rūpīga apmācība, lai jaunais darbinieks pēc iespējas labāk pildītu savus darba pienākumus.”
Šaubas par to, ka darbos nodarbinātie 1411 bezdarbnieki varētu izkonkurēt, piemēram, sētniekus, ir nepamatotas: „Rīgā ir tik daudz vietu, kur nepieciešams nogrābt lapas, savākt zarus, nokrāsot soliņus, sakopt stādījumus – šādos darbos papildus darbaspēks vienmēr noder. Izkonkurēšana vai cīņa par konkrēti sētnieka darbu nenotiek. Visi darbi notiek uzrauga klātbūtnē .Pirms darba veikšanas tiek norīkots darba vadītājs, kurš izskaidro, pamāca vai kā citādi palīdz apgūt darbus. Darba vadītāja uzdevums ir novērtēt darbinieka spējas, tai skaita vecumu - vadoties pēc šiem kritērijiem, tiek piemērots atbilstošs darbs. Tiek veikta darbinieku reģistrēšana - urš, ko dara, kurš darbu kavē, cik daudz padarīts. Valodas barjeras dēļ ir gadījies, ka darbinieks kaut ko izdara ne tā, jo nav sapratis uzdevumu, bet ja neprecizitāte nav apzināta, ļaunprātīga, darba vadītājs vēlreiz un precīzāk izskaidro veicamo pienākumu. Taču, ja darbinieks neattaisnoti kavē trīs dienas (netiek norādīts kavēšanas iemesls, piemēram, slimošana), persona no darbu veikšanas tiek atstādināta un viņa vietā nāk cits strādāt gribētājs,” skaidro Lita Brice.
No visiem maijā pašvaldības iestādēs nodarbinātajiem 1066 bezdarbniekiem aptuveni 31% jeb 333 bezdarbnieki bija jau iepriekš vismaz vienu reizi piedalījušies šajā projektā.
Visvairāk projektā piesakās pirmspensijas vecuma cilvēki (50-59 g.v.). Gandrīz puse no dalībniekiem saņem pašvaldības dzīvokļa vai garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu.
Piedaloties projektā, bezdarbnieks saņem atlīdzību 100 latu mēnesī, tiek nodrošināta obligātā veselības pārbaude 20 latu apmērā, apdrošināšana nelaimes gadījumā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Projekta "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi" mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA ilgāk par 6 mēnešiem.
Rādīt reklāmu
