Lai gan formāli Latvija piekritusi pretrunīgi vērtētajam un protesta vilni izraisījušajam Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (ACTA), jo Latvijas vēstnieks Japānā to jau ir parakstījis, pagaidām spēkā tas nav stājies.
Lai tas notiktu, līgumu parakstījušām valstīm tas ir jāratificē. Tā kā nolīgums izraisījis asus protestus Eiropā, ACTA ratifikāciju pagaidām nolēmušas iesaldēt vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija.
Vakar Eiropas Parlamentam (EP) tika iesniegta gandrīz 2,5 miljonu cilvēku parakstītā petīcija pret šo nolīgumu. Tajā paustas bažas, ka nolīgums apdraudēs brīvu un atvērtu internetu, raksta
NRA.lv.
Pēc petīcijas izskatīšanas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja izlems, kā rīkoties tālāk – piemēram, pieprasīt Eiropas Komisijai sākt iepriekšēju izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumu Parlamentam balsošanai plenārsesijā. Petīcijas parakstīšanu organizēja interneta vietne AVAAZ. Apkopojot rezultātus, AVAAZ darbinieks Daniels Keslers secināja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši aktīvākie petīcijas parakstītāji starp Baltijas valstīm. Šo petīciju parakstīja 15 064 Latvijas iedzīvotāji, 11 556 Lietuvas un 5900 Igaunijas iedzīvotāju.
Petīcijas iesniegšana tieši vakar nenotika nejauši: šonedēļ EP sāk izskatīt ACTA jautājumu. Šodien EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā notiks pirmā ACTA izskatīšanas sēde, lai lemtu, vai oficiāli ieteikt EP apstiprināt nolīgumu. Rīt plānota EP deputātu, akadēmiskās vides, nevalstisko organizāciju pārstāvju un ES amatpersonu publiskā diskusija par ACTA.
Rādīt reklāmu
