Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšana satraukusi ne tikai lielvalstu sabiedrību, bet arī Latvijas iedzīvotājus, raisot bažas par interneta lietotāju totālu kontroli un sodīšanu.
Arī šobrīd likumdošana Latvijā pret pirātismu ir visai barga – pat par filmas fragmenta noskatīšanos publiski pieejamā vietnē privātpersonai draud sods no 200 līdz 500 latiem. Tiesa, par šādu pārkāpumu līdz šim sodīts gan neviens nav.
Kā interneta lietotājs lai atšķir, ko viņš drīkst skatīties, klausīties vai lasīt internetā un ko ne, lai nepārkāptu likumu?
Atļautais un neatļautais internetā
Atverot vai lejuplādējot failu, kas satur ar autortiesībām aizsargātu informāciju, neparādās uzraksts, kas par to brīdinātu. Pirms nav atvērta vietne, interneta lietotājs nevar zināt, ko tā satur. Iespējams, tajā pārpublicētas grāmatas Bridžitas Džounsas dienasgrāmata vairākas nodaļas, taču vietnes nosaukums pat neraisa aizdomas par to.
Valsts policijas skaidrojums ir lakonisks: «Par uzskaitītām darbībām – nav svarīgs tehnoloģisks paņēmiens, objekta iegūšanas veids un metodes (piemēram, lejupielādējot caur Bittorentu, skatoties streaming video vai filmējot kinoseansa laikā), kas pēc savas būtības nav noziedzīgs, bet ir svarīgs apstāklis, vai šīs darbības bija veiktas ar vai bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas.»
Arī vietne drossinternets.lv, kuru uztur Latvijas interneta asociācijas NetSafe Latvia Drošāka interneta centrs, vēsta, ka failu koplietošana un failu apmaiņas programmu lietošana nav nelikumīga, ja tā ietver paša radītu failu augšup/lejupielādi. Failu apmaiņas programmā var mainīties, piemēram, ar brīvdienu fotoattēliem, paša rakstītu referātu vai paša iedziedātu dziesmu, taču tādu failu kā populārās mūzikas un filmu augšup/lejupielāde bez oficiālu izplatīšanas tiesību saņemšanas no autora ir nelikumīga ne tikai Latvijā, bet lielākajā daļā valstu pasaulē.
Bargi sodi
Lai gan īstas skaidrības nav, kādos gadījumos tiek pārkāpts likums, sodi ir paredzēti bargi. Valsts policija informēja, ka šajā jomā darbojas trīs likumi, proti, Autortiesību likuma 68. pants, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8. pants un Krimināllikuma 148. pants. Saskaņā ar tiem autortiesību vai blakustiesību pārkāpšana, piemēram, neatļauta filmas, mūzikas, grāmatas, datorprogrammas vai kāda cita ar autortiesībām aizsargāta darba lejuplādēšana, fiziskām personām draud ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, juridiskajām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus, piemēram, datoru.
Savukārt, ja ar autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, iestājas kriminālatbildība.
«Šī pazīme būtisks kaitējums ir tā robeža, kas nodala kriminālatbildību no administratīvās atbildības. Būtisks kaitējums, saskaņā ar likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību
23. pantu ir noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (t. i., pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu), bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Kriminālsods nosakāms atkarībā no kvalifikācijas, un var paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem,»
Neatkarīgajai skaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse.
Likumsargiem trūkst kapacitātes
Lai gan likumdošana paredz atbildību par nelikumīgu filmu vai citu failu lejuplādēšanu kaut vai tikai savam priekam, ar to ienākumus negūstot, par šādām darbībām Latvijā pagaidām sodīts neviens netiek. Eiropas Parlamenta deputāts, ekspremjers Ivars Godmanis pagājušā gada nogalē publiski atzinās, ka pats nelikumīgi lejuplādējis filmas.
Līdz 2010. gadam Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi. Jaunāku informāciju Valsts policija neatklāja.
Rādīt reklāmu
