Ja valdība neieklausīsies, šī būs tikai pirmā no daudzām protesta akcijām pret ACTA, – tā vakar vairāk nekā 150 pie Ministru kabineta sanākušajiem apsolīja piketa organizētājs programmētājs Danko Aleksejevs.
Viņa aicinājumam sasildīties sekoja vairākums protestētāju, pūlim sākot lēkāt, izsaucot simbolisku mītiņa vēstījumu Lecam pret ACTA. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Zatlera Reformu partija) aicinājums diskusiju turpināt citviet tika pavadīts ar ūjināšanu, un organizētāju pārstāvis Armands Leimanis
Neatkarīgajai atzina – pamatoti: «Ministrs vēlas vairāk samierināt iesaistītos, nekā runāt par tehniskām detaļām, par kurām, iespējams, nav pat informēts.»
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (AntiCounterfeiting Trade Agreement, ACTA) nosaka starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, tostarp vispārīgai pirātisma ierobežošanai internetā. To 26. janvārī valdības vārdā parakstīja arī Latvijas vēstnieks Japānā, D. Pavļuts likumprojekta ratificēšanu Saeimā pagaidām apturējis sabiedrības spiediena ietekmē.
«ACTA ir iesaldēts, bet ne apturēts,» atgādina protesta dalībnieks Aigars Mahinovs, «turklāt nolīgumā ir nesaderības ar esošo Krimināllikumu, tāpēc runas par to, ka nolīgums mūs neietekmēs, ir aplamas.» A. Mahinovs un vairāki citi protestētāji uzskata, ka ACTA būs tikai sākums vērienīgākai kampaņai pret interneta brīvību. Tāpēc jebkuras izmaiņas esot jāpieņem uzmanīgi un pēc rūpīga izvērtējuma.
Dalībnieku vidū protestēja arī datorzinātnieks Ilmārs Poikāns (vairāk pazīstams kā Neo), kurš pauda satraukumu, ka neprecīzi formulēts likums var ierobežot tehnoloģiju, tostarp interneta, lietošanas iespējas: «Protams, tiesiskais regulējums internetā pašreiz ir nepilnīgs un ir jāuzlabo. Tomēr par ACTA nav ar sabiedrību apspriestas izmaiņas likumā. Tas ir projekts, kuru ierēdņi saņēmuši no Eiropas apstiprināšanai – bez iespējām to mainīt.»
Stundu pēc piketa sākuma uzklausīt sanākušos iznāca ekonomikas ministrs D. Pavļuts un ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. «Likums un jebkura tā izmaiņa ir jāapstiprina visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc konkrēti ko mainīt tiešām ir gandrīz neiespējami. Tomēr Latvija likumam var pievienot deklarāciju, kas mūsu nostāju paustu konkrētāk,» uz kompromisu aicināja D. Pavļuts. Viņš arī atzina, ka pašreiz nolīguma noraidīšana ir nevēlama, jo diskusijā jāiesaista plašāka sabiedrības grupa. «Es gaidu un gribētu sadzirdēt arī citādus viedokļus, kuri nebūtu tik kritiski,» piebilda ministrs.
Sanākušo jauniešu un informāciju tehnoloģiju interesentu vidū netrūka arī citvalstu protestētāju, jo akcijas pret ACTA nolīgumu notiek visā Eiropā. «Līgums netieši panāks to, ka vara no iedzīvotājiem kārtējo reizi nonāks spēcīgu uzņēmumu rokās, kas pašlaik tiek aktīvi lobēti. Tiks iznīdēts radošums un brīvā doma,» uzskata Valīds no Lielbritānijas, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Latvijā.
D. Pavļuts protesta dalībniekiem solīja, ka likumprojekts netiks nodots Saeimai apstiprināšanā, pirms būs noslēgušās diskusijas ar sabiedrības pārstāvjiem. Viņš tuvāko konferenci par ACTA plāno jau aprīlī. Savukārt A. Leimanis atzina, ka organizētāji drīzumā dibinās biedrību, kuras viens no uzdevumiem būs arī cīņa pret ACTA: «Autortiesības nevar un nedrīkst aizskart citas tiesības.»
Vairākām ministrijām kopā ar Tiesībsarga biroju uzdots izvērtēt, kādas sekas izriet no ACTA iekļautajām normām, un šis izvērtējums jāiesniedz valdībai.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ACTA nolīgumu pagaidām nav parakstījusi Igaunija, Vācija, Kipra, Nīderlande un Slovākija. Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka nolīgumu varētu parakstīt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Savukārt Čehijas valdība apturējusi ACTA ratifikāciju, lai gan līgumu tā parakstīja vienlaikus ar Latviju. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) vakar pieļāva, ka Saeima šo likumprojektu varētu noraidīt.
Rādīt reklāmu
