Kultūras ministrija par Latvijas Nacionālās operas (LNO) pagaidu vadītājiem iecēlusi līdzšinējos saimniekotājus – operas izpilddirektori Selgu Laizāni un finanšu direktoru Normundu Matuti.

Atkārtotu konkursu uz operas direktora amatu izziņos triju līdz četru mēnešu laikā, un tajā aicināts piedalīties arī līdzšinējais direktors Andrejs Žagars, kuru kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende iepriekš neapstiprināja amatā. Tas, vai A. Žagars piekritīs piedalīties jaunajā konkursā, būs atkarīgs no «noteikumiem un apstākļiem».

A. Žagara neapstiprināšanu amatā un atkārtota konkursa rīkošanu kultūras ministre pamatoja ar operas nopietnajām finansiālajā problēmām, kuras ir jāapzina un jāatrisina. «To, ka operai ir nepieciešams lielāks finansējums nekā citiem teātriem, paredz nevis Žagara ambīcijas, bet gan žanra specifika. Igaunijā ir divi operteātri, Lietuvā – trīs, un gandrīz visos tajos valsts finansējums ir lielāks nekā mums,» skaidro A. Žagars. Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis pauž neizpratni par to, kāpēc LNO finansiālā situācija Kultūras ministrijai bijusi negaidīts atklājums: «Man ir grūti iedziļināties cita teātra finansiālajā situācijā, taču viens ir skaidrs – finanšu pārskatu Kultūras ministrija saņem katru mēnesi, tai ir jābūt regulāri informētai par situāciju tās pārraudzītajās iestādēs. Ja viņiem nav šīs informācijas, tā ir ministrijas problēma.»

Kultūras ministre paziņojusi, ka A. Žagara tūlītēja neapstiprināšana amatā nav nekas ārkārtējs, un aicinājusi «izbeigt histēriju par Andreja Žagara dievību», uzsverot, ka viņš amatā nav ticis apstiprināts vienīgi tāpēc, ka ir nepieciešama izmeklēšana, nevis kādu citu motīvu dēļ. Viņas preses sekretāre Elīna Bīviņa Neatkarīgajai skaidroja, ka izmeklēšanas mērķis ir izstrādāt stratēģiju operas darbībai nākotnē, kā arī izveidot valdi, kurai vairs nebūtu vienpersoniska atbildība. «Nav pieļaujams, ka tik lielā kultūras iestādē kā opera, kuras gada finanšu apgrozījums ir 6 miljoni latu un divas trešdaļas no tā veido valsts dotācija, lēmumus pieņem viens cilvēks.» A. Žagars atbalsta pārmaiņas operā, taču uzsver, ka tai jābūt vērstai uz izcilību, nevis nīkulīgu izdzīvošanu. «Esmu ar mieru arī upurēt savu kandidatūru direktora amatā, lai tikai opera varētu turpināt virzīties uz panākumiem. Un noteikti atbalstu domu par valdi trīs vai četru cilvēku sastāvā.»

O. Rubenis aizstāv savu kolēģi A. Žagaru, sakot: «Nedomāju, ka viens cilvēks ir atbildīgs par problēmām operā. Andrejs Žagars ir harismātisks līderis, kurš nodrošinājis operai augstu kvalitatīvo līmeni, 15 gadus smagi strādājot. Es priecātos, ja viņš turpinātu darboties šajā amatā. Protams, finansiālās problēmas ir jārisina; patlaban ir jādefinē, kāda ir operas un kultūras kopumā vieta šajā valstī, un jāsaprot, kā sabalansēt radošās ambīcijas ar pieejamajiem līdzekļiem. Par to domājam arī Nacionālajā teātrī.»

Par nopietnām finansiālām grūtībām iepriekš paziņojuši arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pārstāvji, atzīstot, ka nav skaidrības, vai nākamgad varēs pagarināt darba līgumu ar galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu. LNSO direktore Ilze PaidereStaķe nekritizē LNO vadības līdzšinējo darbību, jo «valsts kultūras iestāžu finansēšanas sistēma ir nepieņemama, – mēs nezinām, ar kādu naudas summu rēķināties nākamā gada otrajā pusē. Savukārt opera ir daudz lielāka institūcija, kurai jāstrādā trīs līdz piecu gadu griezumā. Šādā situācijā nav jābrīnās, ka tā nespēj sabalansēt plānus ar pieejamo finansējumu.

Tweet

Diskusija par rakstu (0) , Andrejs Žagars, LNO

Saistītie raksti