Tiesneši nepiekrīt, ka viņu algu jautājums tiek lemts krīzes kontekstā, tiesneši iebilst, ka viņu algas no nākamā gada varētu kļūt mazākas, nekā viņi sagaidījuši pēc Satversmes tiesas spriestā, – šie un citi argumenti tika atkārtoti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Tajā deputāti, arī paužot savus argumentus, neatbalstīja Tiesnešu padomes pretenzijas un nolēma virzīt izskatīšanai plenārsēdē vienotās atlīdzības likuma grozījumus un trīs saistīto likumu grozījumus, lai nākamgad tiesu varas pārstāvjus iekļautu vienotajā atalgojuma sistēmā. Saskaņā ar to tiesneši saņems ievērojami lielākas algas nekā valsts augstākās amatpersonas un vislielākās, kādas līdz šim saņēmuši, taču ne tik dāsnas, kādas bija paredzētas likumā “Par tiesu varu”, raksta LV.LV
Tiesnešu algu jautājums arī politiskajā līmenī ir vairākkārt skatīts jau kopš pagājušā gada decembra, kad tiesneši iesniedza sūdzību Satversmes tiesā, apstrīdot tiesnešu amatalgas samazināšanu par 15% no 2009. gada 1. jūlija un par 27% no 2010. gada 1. janvāra. Satversmes tiesa šā gada 22. jūnija spriedumā atzina normu par tiesnešu atalgojuma ierobežošanu par neatbilstošu Satversmei no 2011. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka tiesnešiem būtu jāsaņem atalgojums bez līdzšinējiem ierobežojumiem.
Saeimai valdības iesniegtajā 2011. gada valsts budžeta likumprojektu skaitā ir arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot, ka tajā tiks iekļauti arī tiesneši (vienlaikus nosakot arī jaunu tiesnešu darba samaksas aprēķināšanas metodiku), prokurori un Saeimas deputāti.
Saeimas Juridiskā komisija skatīja šo likumprojektu un Tiesnešu padomes iesniegtos priekšlikumus, kā arī grozījumus saistītajos likumprojektos - "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā, kā arī Satversmes tiesas likumā. Komisija likumprojektus pirms pirmā lasījuma konceptuāli atbalstīja.
Paredzēto izmaiņu būtība
Pēc tiesnešu algu iekļaušanas vienotajā sistēmā paredzēts, ka tās palielināsies līdz 43% (salīdzinot ar pašreizējo situāciju), zemesgrāmatu tiesnešiem - par 81%.
Saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu darba samaksas apmēru sasaistīs ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tiesnešu un prokuroru mēnešalgu paredzēts noteikt, par bāzi izmantojot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu, kuru pielīdzina valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja (vada līdz 10 padotos darbiniekus) mēnešalgas maksimālajam apmēram - 1157 lati pirms nodokļu nomaksas. Tādējādi tiesnesis bez kvalifikācijas pakāpes nevarēs saņemt mazāku atalgojumu par šo summu. Par katru kvalifikācijas pakāpi ir paredzēta piemaksa - atkarībā no pakāpes līdz pat 35% no algas. Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga būs 2655 latu. Satversmes tiesas tiesnešiem, ņemot vērā amata kandidātam izvirzāmās prasības, paredzēts visaugstākais atalgojums, tiesnešiem - 2430 latu mēnesī, priekšsēdētājam - 3031 lats mēnesī.
(Valsts pārvaldē lielākā alga pašreiz ir premjeram - 1908 latu pirms nodokļu nomaksas. Kā liecina Valsts prezidenta mājaslapa, jūnijā Valda Zatlera alga bija 2064,35 lati un atalgojuma summā iekļauti likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" noteiktie reprezentācijas līdzekļi 552 latu apmērā.)
Ja izmaiņas tiesnešu atalgojumā sistēmā netiks veiktas, tikko darbu sācis tiesnesis bez pieredzes saņemtu 2070 latu amatalgu.
Krīzes likums vai kārtības ieviešana atalgojumā
Tiesu varas pārstāvji uzskata, ka valdības doma iekļaut tiesnešus valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā saistīta ar to, ka valdība cenšas ietaupīt budžeta līdzekļus. Tiesnešu biedrības pārstāve Ilze Freimane norādīja, ka valstij pārejošu grūtību laikā nedrīkst veidot citu sistēmu tikai tāpēc, lai pārvarētu grūtības.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš uzsvēra: ir kļūdaini uzskatīt, ka vienotā atalgojuma likums ir krīzes likums. Jo tas ir rakstīts kā pastāvīgs likums.
Un valsts pārvaldes atalgojuma sakārtošana nav vis krīzes risinājums, bet gan valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības iekļaušana vienotā rāmī, lai katra nopelnītais būtu atbilstošs, samērīgs un salīdzināms. Politiķi nenoliedz, ka sistēmas sakārtošanai ir arī solidāra funkcija, taču norāda: vienotās atlīdzības likumā nav neviena formulējuma par to, ka tas ir krīzes laikam rakstīts likums, ir tikai dažas normas pārejas noteikumos, kas paredz atsevišķu maksājumu ierobežojumu uz noteiktu laiku. Un likuma mērķis ir "panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi".
Vai Saeimas lēmumi apdraud neatkarību?
Tiesu pārstāvji vairākkārt ir norādījuši, ka šāds lēmums ir spiediens uz tiesu varu un tās neatkarības apdraudējums. Juridiskās komisijas sēdē tāpēc arī tika uzdots jautājums: vai likumdevējam nav tiesību pieņemt likumus krīzes laikā, pat ja šie likumi neattiektos uz krīzes ietekmes novēršanu? Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs skaidroja, ka tiesneši neapstrīd Saeimas tiesības pieņemt likumus arī šajā periodā. Taču iebilst pret to, ka šajā laikā tiesnešu atalgojuma reglamentācija tiek iekļauta citā sistēmā, nevis atstāta līdzšinējā sistēmā.
Likumprojekta izstrādātāji salīdzinājumam ir ņēmuši vērā tiesnešu atalgojumu Latvijai tuvākajās un pēc atalgojuma līdzīgās valstīs - Lietuvā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā, vēl citās Eiropas valstīs. Ilze Freimane aizrādīja, ka valdība nav ņēmusi vērā bonusus, kas pienākas tiesnešiem citās valstīs, - mājokli, reprezentācijas izdevumus, nodokļu atlaides. Turklāt trīs četri tiesneši uz vienu vietu ir vienkārši smieklīgi, atalgojuma kontekstā norādot uz zemo konkurenci, piebilda tiesnese.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzina, ka visu iespējamo labumu spektrs tiesnešiem citās valstīs tiešām neesot aplūkots, taču salīdzināšanā neesot ņemtas vērā arī Latvijas tiesnešiem iespējamās piemaksas, kuras varētu pat pārsniegt citās valstīs maksātās. Protams, ka Latvijas tiesnešu algas gan nav salīdzinātas ne ar Lielbritānijā, ne Vācijā maksātajām.
Komisijas vadītāja deputāte Ilma Čepāne diskusijā, kurā tiesnešiem tika uzdoti arī konkrēti jautājumi par atalgojuma summām, pavaicāja, kāds būtu konkurētspējīgs atalgojums iesācējam tiesnesim. Tiesnešu pārstāve I. Freimane to nosauca - 1500 latu.
Kompromisam kompensācija, bet ne bezdarbnieka pabalsta ilgumā
Kā vienu no kompromisiem un galvenokārt lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, deputāti ierosināja kompensāciju tiesnešiem gada sākumā, kad tika cerēts saņemt ievērojami lielākas algas, tātad starpību starp iedomāto algu un reālo, kādu saņems, ja Saeima nobalsos par tiesnešu iekļaušanu vienotajā algu sistēmā. Kā informēja Finanšu ministrijas pārstāve Inga Ošiņa, kompensācijai viena mēneša algas apmērā no budžeta šim nolūkam būtu nepieciešami 360 tūkstoši latu. Ja kompensē ilgāku laika periodu, tad attiecīgi vairāk par katru mēnesi. Komisijā klātesošajiem tiesu pārstāvjiem tika arī vaicāts viedoklis par šādu risinājumu un termiņu. Paužot personisko viedokli, Tiesnešu biedrības pārstāve I. Freimane izteicās, ka tādā gadījumā termiņš būtu pielīdzināms bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumam. Savukārt tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norādīja, ka šajā gadījumā nevarot runāt par saistību ar bezdarbnieka pabalstu. Turklāt Darba likums paredz brīdināt par algas samazinājumu mēnesi iepriekš.
Šāda kompensācija tiks paredzēta arī prokuroriem.
Likumprojekti ir nodoti izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Komisija arī lēma, ka uz otro lasījumu tiks sagatavoti vairāki priekšlikumi, kas precizēs atsevišķas normas, piemēram, kas nepieļautu situācijas, ka valsts pārvalde pēc kāda laika varētu sāk paaugstināt algas, "apejot tiesnešus". Taču pašreiz Saeimā nodotie normatīvie akti paredz, ka turpmāk valsts pārvaldē vislabāk atalgotie būs tiesneši. Uz jautājumu, vai ir zināmas kādas valstis, kurās tiesneši ir labāk atalgoti nekā premjers un Valsts prezidents, Finanšu ministrijas speciāliste atbildēja, ka tādas valstis nezina. Komisijas sēdē arī tika piesaukts fakts, ka atbilstoši piedāvātajam tiesnešu algu iekļaušanas risinājumam vienotajā atlīdzības sistēmā tiesneši saņems lielākas algas, nekā jelkad saņēmuši līdz šim.
Asajā diskusijā Juridiskās komisijas vadītāja, kādreizējā Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne sacīja, ka saprot tieslietu sistēmā strādājošo aizvainojumu, jo vēl pirms trim gadiem pieredzējušu tiesnešu algas bija daudz zemākas nekā atalgojums atsevišķiem ierēdņiem ministrijās, piemēram, Izglītības ministrijā, līdztekus darba algai saņemot arī atlīdzību vairākās valsts kapitālsabiedrību padomēs. Taču tieši tādēļ, lai visu no valsts budžeta algoto darba samaksa būtu salīdzināma un sabalansēta, ir nepieciešama vienota pieeja algu noteikšanai.
Savukārt komisijas deputāte Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka primārais uzdevums ir nodrošināt demokrātijas principiem atbilstošu tiesu sistēmu, kas bauda sabiedrības uzticību, un jautājums par algas apmēru ir tikai viens no soļiem, lai to panāktu.
Juridiskā komisija lūdza grozījumus četros likumprojektos iekļaut Saeimas darba kārtībā.
Rādīt reklāmu
