21. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Samazinās airBaltic klientu skaits, var zaudēt līderpozīcijas reģionā
Samazinās airBaltic klientu skaits, var zaudēt līderpozīcijas reģionā
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 28. augusts 2014, 16:10
Latvijas aviokompānija airBaltic šā gada pirmo pusi pabeigusi ar 14,5 miljonu eiro peļņu, kas izskatās pēc brīnuma uz tagadējās ekonomiskās konjunktūras un airBaltic biznesa vēstures fona.


airBaltic lidojumu zonu piemeklējušās nelaimes atspoguļojas arī vairākos uzņēmuma darbības rādītājos. Pārvadāto pasažieru skaits sarucis no 1,34 miljoniem pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 1,26 miljoniem šogad (–7%). Aviopārvadātāju konkurence par atlikušajiem pasažieriem piespiedusi samazināt reālos ieņēmumus no statistiski vidējā pasažiera no 101,56 eiro pērn līdz 99,23 eiro šogad (–2,3%). Šo apstākļu summa samazinājusi airBaltic pusgada ieņēmumus no 152,67 miljoniem eiro līdz 140,45 miljoniem eiro (–7%). Tomēr pagājušā gada pirmās puses –12,4 miljonus eiro izdevies pārvērst par 14,5 miljonu peļņu. Tas noticis, samazinot attiecīgā laika perioda izdevumus par 21 miljonu eiro, raksta NRA.lv.

Zaudējumus airBaltic rada lidojumi austrumu virzienā. Tie samazināti, slēdzot reisus uz Odesu, Simferopoli un Kaļiņingradu. Palikuši ir reisi uz Kijevu un Kišiņevu, kuri kaut psiholoģiski asociējas ar kara darbības zonu Ukrainas austrumos, uz Maskavu un Sanktpēterburgu ekonomisko problēmu māktajā Krievijā un uz bijušās Padomju Savienības pilsētām Minsku, Tbilisi un Baku. Atbrīvojušās lidmašīnas airBaltic pārbāzējis uz Tallinu un Viļņu, no kurienes tiek veikti daži tiešie lidojumi. Kopējais reisu skaits tomēr samazinājies par 6%. Samazinājies arī tranzītpasažieru skaits vai, uzmanīgāk sakot, tādu pasažieru skaits, kuri tranzītlidojumus noformē vienā paņēmienā ar airBaltic ziņu un atbildību. Lidostas Rīga vadītāji sakās manījuši arī tādus pasažierus, kuriem pietiek uzņēmības pašiem sakombinēt dažādu aviosabiedrību reisus, kuru nosacījumi pasažieriem šķiet visizdevīgākie. Tādos gadījumos pasažieri pamet tranzītpasažieru zonu, droši vien pagūst ielūkoties Rīgā un tad atgriezties uz nākamo lidojumu. Aviosabiedrību un lidostas statistikā šādi ceļotāji saņem apzīmējumu „«no punkta līdz punktam». Iespējams, ka airBaltic ir izdevīgāk pārdot mazāk biļešu uz savienotajiem reisiem un attiecīgi samazināt savu atbildību par šo reisu izpildi.

airBaltic preses paziņojumā par uzņēmuma darbības rādītājiem aviokompānijas izpilddirektora Martina Gausa vārdā ielikta maz ko konkrētu nozīmējoša vārdu virkne, ka «kompānija panākusi ievērojamus izmaksu ietaupījumus ar uzlabotu lidojumu kapacitātes pārvaldību, izmaksu kontroli un paaugstinātu efektivitāti, pateicoties modernizētajai un vienkāršotajai flotei, kurā ir divu tipu lidaparāti». Kā tieši tika «uzlabota pārvaldība» un veikta «izmaksu kontrole»? Vai tad jebkura uzņēmuma vadība ar to vien nenodarbojas, kā «uzlabo» un «kontrolē»? Kāpēc peļņa parādās tikai tagad, nevis jau vairākus gadus iepriekš, kad M. Gauss bija pārņēmis airBaltic vadību? Viņa atbilde uz šādiem jautājumiem bija pietiekami saturīga. Pirmkārt, ir beigušies vai ir izdevies lauzt uzņēmuma iepriekšējo vadītāju slēgtos līgumus un panākt līgumus ar izdevīgākiem noteikumiem airBaltic. Otrkārt, ekonomiskā krīze spiež pārdot lētāk ne tikai airBaltic biļetes, bet arī tās preces un pakalpojumus, ko pērk airBaltic. Galvenais šajā sadaļā ir iespēja nopirkt lētāku aviodegvielu. Tikai treškārt nāk iepriekš minētais nerentablo reisu slēgšanas paņēmiens.

M. Gauss apgalvoja, ka +14 miljonus eiro devusi uzņēmuma pamatdarbība, nevis aktīvu pārvērtēšana vai vēl kādas grāmatvedības operācijas. Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka izdevies restrukturizēt airBaltic finanšu saistības ar izputējušo Latvijas Krājbanku, kuras vārdā tagad rīkojas bankas likvidatori. Aviopārvadājumu sezonalitātes dēļ airBaltic turpmāk pelnīs mazāk un plāno pabeigt gadu ar deviņu miljonu eiro peļņu.

Patiešām nozīmīgs šā gada notikums ir Eiropas Komisijas lēmums izbeigt pārbaudi par to, vai Latvijas valdība ir rīkojusies atbilstoši Eiropas Savienības normām, vairākus gadus ieguldot airBaltic naudu uzņēmuma darbības nesto zaudējumu segšanai. Ir zināms precedents, ka Ungārijas aviokompāniju Malev nācās slēgt praktiski tūlīt pēc tam, kad tās valsts valdības rīcība tika atzīta par ES normām neatbilstošu. Ne bez pamata ir runas, ka toreiz vērtēta tika Ungārijas valdības un tās ekscentriskā vadītāja Viktora Orbana rīcība kopumā, bet Malev bija tikai iegansts. Pēc tam EK instancēm vajadzēja ilgi mudžināties līdz slēdzienam, ka Latvijas gadījums nav Ungārijas gadījums un airBaltic nekādas ES sankcijas nedraud. Līdz ar to ir izpildīts varbūt galvenais nosacījums, lai airBaltic varētu piesaistīt investorus, kuri dzēstu kaut daļu no Latvijas valsts ieguldījumiem airBaltic. M. Gausa solījums paziņot par šādu investoru atrašanu turpmāko divu trīs mēnešu laikā bija ne mazāk pārsteidzošs, kā nonākšana no zaudējumiem līdz peļņai.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: airBaltic

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats