Carnikavā šogad tiks sākta pretrunīgi vērtētā gājēju un velosipēdistu
tilta būve pāri Gaujai. Šim objektam plānots tērēt gandrīz divus
miljonus latu, un to paredzēts pabeigt 2015. gadā.
Joprojām skan iebildumi par tik lielas summas tērēšanu no pašvaldības kabatas tiltam, nevis novada infrastruktūras sakārtošanai. Novada dome gan ir pārliecināta, ka jāceļ nekavējoties, pretējā gadījumā izmaksas būs vēl lielākas.
Jau iepriekšējā gada rudenī dome pieņēma lēmumu būvēt tiltu, apelējot pie nepieciešamības novērst gadiem ieilgušo problēmu, ka cilvēki šķērso Gauju, izmantojot dzelzceļa tiltu, tādējādi apdraudot satiksmes un savu drošību. Iedzīvotāji sākotnēji bija par plānoto, jo bija iecerēts, ka tam piesaistīs Eiropas Savienības fondu naudu. Taču, kad noskaidrojās, ka to nevarēs izdarīt un tilts būs jāceļ par pašvaldības naudu, daudzi neslēpa savu neapmierinātību, jo uzskatīja, ka pašu finansējums pirmām kārtām jāiegulda ceļu un ielu atjaunošanā. Iebildumi skanēja arī pret tik lielas summas tērēšanu, iesakot meklēt citus – lētākus – variantus. Tomēr novada dome palika pie sava: tiltu būvēs tagad un par saviem līdzekļiem.
Patlaban ir beidzies iepirkuma konkurss būvdarbu veicējam – par izdevīgāko piedāvātāju atzīts SIA Tilts. Vietvara ir apņēmusies šogad segt 20% no visām būvniecības izmaksām, nākamgad – 50%, bet 2015. gadā – atlikušos 30%. Šogad rezervētā summa bijusi 370 000 latu apmērā, taču ap 100 000 latu jau ir izlietoti citām vajadzībām, līdz ar to skaidrs, ka nāksies atrast papildu līdzekļus, lai segtu iztrūkstošo, norāda carnikavietis Kristaps Bergmanis, kurš līdz šim aktīvi iebildis pret tilta būvi. Bet skaidrs, ka tikšot darīts viss, – ieguldot kaut vai 10 000 latu, lai tikai sāktu celtniecību. Viņš tomēr esot par lētākiem risinājumiem, piemēram, uzlabojot satiksmi starp abām Gaujas pusēm.
Arī Carnikavas novada domes deputāts Imants Krastiņš ir visai kritisks: viņš paliekot pie tā, ka tas ir ilgtermiņā nepārdomāts projekts. Viņš vērš uzmanību uz to, ka veloceliņš, kuru paredzēts sajūgt kopā ar pārējo velosistēmu, tilta otrajā pusē būs turpināms vien tad, ja būs gatavs aizsargdambis. To esot paredzēts pabeigt tikai 2015. gadā, bet vai līdz tam celiņu atstās pusgatavu? Izskatoties, ka dambim sakarā ar zemes īpašumu iegādi varētu būt lielākas problēmas, nekā sākotnēji domāts, un tā realizācijas termiņš varētu būt apdraudēts. «Ja dambja būvniecība ir apdraudēta, tad celiņš iesprūst strupceļā,» spriež I. Krastiņš.
Viņam gan iebilst domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, uzsverot, ka dambis neapdraud tilta projekta realizāciju. Celiņš, kas būs saistīts ar Eiropas vienoto velosistēmu, noteikti tiks izbūvēts. Viņu gan satraucot aizsargdambja zemes īpašumu lietas, kas varētu palikt zem sitiena visu šā apjomīgā projekta īstenošanu, tomēr par tilta vajadzību šaubu neesot: tas ir vajadzīgs cilvēku drošībai un ērtībām. Tas neesot vienīgais projekts Carnikavā, ir vēl arī citi, – beidzot esot ķērušies pie ielu sakārtošanas – tiks izremontēta Zvejnieku iela un arī viena Pārgaujā. Par Zvejnieku ielas grambām savulaik iekurnējis pa to izvizinātais eksprezidents Valdis Zatlers, atceras I. Krastiņš, paironizējot, ka tas būs kā saikne starp vienu zivju uzņēmumu un otru. Šīs un vēl dažu saistīto ielu remontam plānots tērēt 700 000 latu (no tā ES finansējums ir 15%, pārējais – aizņēmums). Taču par citām runāts netiekot, lai gan iedzīvotāji pieprasot savest kārtībā vismaz novada ciematu centrālās ielas. «Varbūt lietas šajā virzienā sakustēsies uz priekšu, ja parādīsies kāds bagāts tēvocis,» pasmīn I. Krastiņš.
Rādīt reklāmu
