Plūdu draudi lielākoties tiek saistīti ar Daugavas HES kaskādes teritoriju – Jēkabpili un Pļaviņām. Daugavas ūdeņu savaldīšanai arī tikusi Eiropas Savienības fondu naudas lauvas tiesa.
Taču šogad ap 3,7 miljoni latu tiks piešķirti arī Gaujas krastu stiprināšanai Carnikavā un Ādažos, kas, kā sola Vides ministrija un abas pašvaldības, ļaus krietni mazināt plūdu riskus šajās vietās, raksta
NRA.lv.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc upju krastu iedzīvotājiem nereti nākas piedzīvot ūdeņu uzbrukumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības nodaļas vadītājs Rolands Arturs Bebris min bijušo lauksaimniecības teritoriju apbūvi. Tā tas noticis Salas pagastā pie Babītes, Carnikavā un Ādažos. «Jāņem vērā, ka tur, kur savulaik bija paredzētas ganības un pļavas, sūkņu stacijas nebija celtas dzīvojamo ēku pasargāšanai,» teica R. A. Bebris. Vaicāts, vai par 3,7 miljoniem latu plānotie darbi ļaus pilnībā novērst plūdu riskus abās pašvaldībās, viņš atbildēja, ka to gan nevar garantēt, jo nekad nevar prognozēt, kas notiks ar ūdeņiem.
VARAM pārstāvis norādīja, ka šogad būvniecību diez vai varēs sākt, jo vēl paies laiks, kamēr ministrija izvērtēs visus iesniegtos dokumentus. Gala lēmumu, vēlākais, varētu pieņemt augusta vidū. «Viss ir jāizskata ļoti rūpīgi, lai nebūtu tā, ka beigās plūdi nevis tiek iegrožoti, bet ūdens līmenis paaugstinās un applūdums veidojas vēl lielāks,» šādas garas procedūras nepieciešamību pamatoja R. A. Bebris.
Arī daļa Carnikavas novada ļaužu gandrīz pievienojas ministrijas piesardzībai un nebūt ne vienprātīgi atbalsta ieplānotos darbus. Iedzīvotāji bīstas, ka jaunas būves var paaugstināt gruntsūdens līmeni, kas jau tā šajās vietās ir augsts. Tāpat izteiktas bažas, kas notiks, ja aizsargdambja slūžas tiks pārrautas. Daļu iebildumu pašvaldība pat ņēmusi vērā un atteikusies no to realizēšanas. «Projektā 1,1 miljonu latu plānojam iztērēt deviņu veco objektu – dambju un sūkņu staciju – remontam, bet divus miljonus – divu jaunu dambju, slūžu, sūkņu stacijas un krasta stiprinājumu būvniecībai pie attīrīšanas iekārtām. Kad darbi tiks pabeigti, izremontētie un jaunie objekti droši kalpos vēl 50 gadus,» par plānotajiem darbiem pastāstīja Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis, piebilstot, ka visas problēmas ar liekajiem ūdeņiem projekts neatrisinās.
Rādīt reklāmu
