Ja iepriekš ārvalstnieki centās zemi Latvijā izpirkt, tad tagad vērojama tendence, ka svešzemnieki sāk to pārdot atpakaļ vietējiem zemniekiem, šorīt LNT raidījumā «900 sekundes» teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Valsts atbalstītajā lauksaimniecības zemes iegādes programmā aizdevumi piešķirti jau 146 zemniekiem kopsummā par 4,6 miljoniem latu.
Vidējā cena par hektāru sasniegusi 1100 latu. Straujuma zināja teikt, ka Eiropā zemes cena ir desmit reizes lielāka, piemēram, Dānijā hektārs lauksaimniecības zemes maksā 20 000 eiro (14 000 latu).
Zemi pārsvarā iegādājoties tie zemnieki, kas to nomā.
Paredzēts, ka zemes aizdevuma programma, kas paredzēja tās darbības laiku līdz šī gada beigām, tiks pagarināta līdz nākama gada 31.decembrim.
Izmaiņas gaidāmas arī likumdošanā, zināja stāstīt Straujuma. Stingrāku uzraudzību paredzēts noteikt tiem zemniekiem, kas pērk lauksaimniecības zemi. Prioritāte būs tiem, kas zemi nomā, kaimiņiem un tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Zemes aizdevuma programmas gaitu Straujuma novērtēja pozitīvi, akcentējot, ka Latvijā neapstrādāti ir 300 000 - 400 000 hektāru lauksaimniecības zemju. To izmantošanu veicina arī izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī - no šī gada pašvaldības var uzlikt trīskāršu nodokli, ja zeme netiek apstrādāta.
Kā ziņots, zemes aizdevumu programma paredz aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Kopējā lauksaimniekiem paredzētā kredītlīnija zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanai ir desmit miljoni latu. Kreditēšanu administrē VAS «Lauku attīstības fonds» sadarbībā ar VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka».
Rādīt reklāmu
