Pārtikas embargo Rietumvalstu produktiem ietekmējis pārtikas cenas visā pasaulē - tās turpina kristies un kā liecina statistikas dati, pašlaik tās sasniegušas lielāko kritumu septiņu gadu laikā.

Eiropas Komisija (EK) pēc ārkārtas sanāksmes Briselē, kura tika sasaukta, lai apspriestu atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri pašlaik cieš no piena un liellopu nozares krīzes, paziņoja par 500 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vairāk kā seši tūkstoši lauksaimnieku, galvenokārt, no Francijas un Beļģijas vērienīgā protesta akcijā pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.

Tomēr ticības, ka EK atbalsts būs pietiekams aizvien nav. To atzīst gan Latvijas lauksaimnieki, gan starptautiskie eksperti.

“Ir skaidrs, ka atbalsts 500 miljonu eiro apmērā ir tālu no nepieciešamā kompensācijas apjoma lauksaimniekiem par galvenā eksporta tirgus (Krievijas) zaudējumu. Gadā šie zaudējumi sasniedz 5,5 miljardus eiro,” pagājušajā nedēļā norādīja Eiropas Lauksaimnieku un zemnieku kooperatīvu organizācijas ģenerālsekretārs Pekka Pesonens.

Tomēr Krievijas noteiktais pārtikas embargo Rietumvalstu lauksaimniekiem nav vienīgais, kas rada bažas. Pārtikas cenu kritumu ietekmējusi arī Ķīnas ekonomikas lejupslīde.

"Ķīnas ekonomikas lejupslīde un straujais akciju cenu kritums nav krīze, bet nepieciešamā korekcija pasaules otrai lielākai ekonomikai," komentējot Ķīnas finanšu situāciju, mierināja Starptautiskās Valūtas fonda (SVF) ierēdnis.

Tomēr, kā liecina Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas novērojumi, enerģijas cenu kritums un bažas par Ķīnas ekonomikas lejupslīdi sekmējušas straujāko pārtikas cenu kritumu septiņu gadu laikā.

Neraugoties uz bažām, organizācija tomēr paaugstinājusi savu prognozi par pasaules graudaugu produkciju 2015. gadā līdz 2,54 miljardiem tonnu, pateicoties tam, ka Argentīna, Brazīlija un ASV izskatās labas kviešu un rīsu ražas.