Valdība dižojas, ka otrreiz nedāvināšot 60 miljonus latu Liepājas metalurga (LM) īpašniekiem, lai viņi varētu norēķināties ar saviem kreditoriem. Pirmā reize bija pirms trim vai pat pieciem gadiem, kad Ivara Godmaņa valdība 2008. gada novembrī apsolīja LM valsts galvojumu kredīta saņemšanai un Valda Dombrovska pirmā valdība 2010. gada janvārī šādu galvojumu patiešām izsniedza. Starplaikā notika LM biznesa plāna izvērtēšana, kas ļāva samazināt galvoto summu no 112 līdz 60 miljoniem latu. Tagad noskaidrojies, ka iepriekšējā – it kā taču pietiekami ilgi un rūpīgi gatavotā – biznesa plāna vērtība ir nevis nulle, bet tie paši 60 miljoni latu. Tikai nelielu daļu no šā galvojuma ir sedzis pats parādnieks. Vakar uzņēmuma līdzīpašnieks un pašreizējais pārvaldnieks Sergejs Zaharjins ieradās valdībā ar jaunu plānu, kas paredzēja, lai valdība galvojuma vietā tagad izsniedz viņam naudu. Viņš esot ar mieru, lai daļu no savām saistībām valsts sedz ar bezmaksas strāvu no valsts uzņēmuma Latvenergo. Ministri pēc šāda plāna sapīka, bet neiedrošinājās skaļi un skaidri pateikt, ka kaut kādas saistības varbūt tomēr attiecas arī uz S. Zaharjinu. Kā jau jebkura no V. Dombrovska vadītajām valdībām, arī tagadējā valdība galu galā nenolēma neko vairāk par lēmumu atlikt lemšanu.

Ministri spēja tikai demonstrēt savu neapmierinātību ar viņiem uzlikto pienākumu tagad atrast nepilnus 60 miljonus latu LM parādu apmaksai. «Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. Šāds formulējums nedod ne mazāko skaidrību, kas varētu būt tas «kaut kas», ko darīs nezin kas. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks tviterī informēja, ka S. Zaharjins ieradies uz valdības sēdi, kur viņš «nespēj latviski pat naudu palūgt». Tā esot necieņa pret valdību. Jāatgādina, ka S. Zaharjins ir ieguvis Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, kas nozīmē, ka nokārtojis latviešu valodas eksāmenu. Tomēr tas ir tikai loģiski, ka šis eksāmens izrādās tāda pati fikcija kā LM biznesa plāns.

Par valdības nespēju pieņemt nekādu lēmumu S. Zaharjins teica tā, ka «nav redzējis valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus un neordinārus lēmumus Liepājas metalurga atbalstam». To var saprast arī kā prieku par to, ka viņam nekas nedraud. Proti, neordinārs lēmums būtu atbildības prasīšana no viņa par bankas kredīta izkūpēšanu gaisā. Savukārt ordinārs lēmums ir atbildības neprasīšana. Tādu lemšanu iesāka I. Godmanis attiecībā uz Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un turpināja V. Dombrovskis attiecībā uz personām, kas vadījušas airBaltic, Hipotēku banku un pasažieru vilcienu pasūtījumu. Visos šajos gadījumos valsts zaudējumi ir mērāmi no 100 miljoniem latu uz augšu.

Tikai S. Zaharjina biznesa partneris Kirovs Lipmans spēja pateikt viņam kaut ko skarbu. Proti, S. Zaharjinam ir izdevies padzīt LM mazākumakcionāru K. Lipmanu no uzņēmuma pārvaldes un labumu gūšanas no savām akcijām. Par to abi kungi tiesājas. K. Lipmans izmantoja valdības sēdi kā tribīni vairākiem skanīgiem paziņojumiem: «Ja valsts vēl grib zaudēt naudu, tad lai tagad piešķir vēl kādu atbalstu Liepājas metalurgam» pirms tā vadītāju nomaiņas. Bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs izteica vēlēšanos šajā amatā atgriezties ar nosacījumu, «ja valstij vajag».