Plānots atteikties no obligātā iepirkuma komponentes tarifos, tomēr šī soļa izdevīgums patērētājiem vēl ir neskaidrs.
Prezentējot enerģētikas stratēģiju 2030. gadam, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosauca vairākas izmaiņas, kas sagaida gan enerģētikas nozari, gan Latvijas tautsaimniecību kopumā. «Latvija nav zemu enerģētikas izmaksu zeme - gāze mums ir dārgāka nekā Vācijā, elektrība dārgāka nekā Igaunijā un daļā Skandināvijas, atbalsta mehānisms atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām - devīgāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr pirktspēja mums ir salīdzinoši zema. Augstās enerģētikas izmaksas mazina mūsu konkurētspēju,» secina D. Pavļuts, raksta
DB.LV.
DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) nesen uzlika moratoriju elektroenerģijas iepirkumam no AER stacijām līdz 2016. gadam, jo EM bija aplēsusi - ja tiek realizētas visas AER jaudas, par kurām EM jau izsniegusi lēmumus, obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksas patērētājiem var papildus sasniegt 264,6 milj. Ls ik gadu. No 2007. līdz 2012. gadam OIK Latvijas elektroenerģijas patērētājiem ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. Ls. Tomēr Enerģētikas stratēģijā paredzēts, ka AER īpatsvaram Latvijas bruto enerģijas galapatēriņā jāsasniedz 50% (2010.gadā tie bija 32,5%). «Būtisks jaunums ir tas, ka arī enerģētikas stratēģijā esam iekļāvuši faktoru, ka apstrādes rūpniecībai jāsasniedz 20% no IKP. Ja gribam to panākt, jānodrošina konkurētspējīgas enerģijas izmaksas,» skaidro ministrs.
Uz DB jautājumu, vai tas nozīmē to, ka šīs nozares uzņēmumi varētu tikt atbrīvoti no maksājumiem par zaļo enerģiju, D. Pavļuts norādīja, ka tādas diskusijas pašlaik notiek: «Ir valstis, kur lielie ražotāji, kas tautsaimniecībai ir nozīmīgi, par zaļo enerģiju nemaksā. Arī Latvijā lielā industrija šo jautājumu ir aktualizējusi, kamēr vidējie un mazie apstrādes industrijas uzņēmumi vēl nav saorganizējušies.
Rādīt reklāmu
