21. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Cenšas panākt airBaltic denacionalizāciju
Cenšas panākt airBaltic denacionalizāciju
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 1. marts 2012, 10:59
Aviosabiedrības airBaltic bijušie privātie īpašnieki veic sarežģītu daudzpakāpju kombināciju, lai atgūtu uzņēmuma akciju paketi, kas kopā ar akcionāru līgumu deva viņiem pilnīgu kontroli uzņēmumā.


Ar pērnā gada 1. decembri datēts darījums faktiski valstij pašai ar sevi: valsts ieceltais Latvijas Krājbankas (LK) pārvaldnieks Jānis Brazovskis par 224 453 latiem pārdeva 47,2% airBaltic akciju Satiksmes ministrijai. J. Brazovskis teicās šīs akcijas ieguvis kā ķīlu, ko bankai pret aizdevumu nodevis airBaltic privātais līdzīpašnieks Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Tas neesot pildījis savas saistības pret banku pat ne ar nespēju kārtot savas parādsaistības, bet atskaitīties aizdevējam par savu finansiālo situāciju. Aizdevuma līgums publiski nav pieejams, tāpēc grūti spriest, vai līgumā patiešām paredzēta visu akciju atņemšana par finanšu atskaišu neiesniegšanu. BAS, protams, devās uz tiesu prasīt akcijas atpakaļ.

LK pa to laiku atrada gan paša BAS akcijas savā ķīlu portfelī, gan arī ieganstu tās pārņemt apmēram tāpat kā airBaltic akcijas. Līdzīgi kā airBaltic gadījumā, LK akcijas nepaturēja, bet nodeva tālāk. Laimīgais akciju ieguvējs izrādījās LK meitas firma Atlantijas biroji. Atkal tāpat kā iepriekš bijušie īpašnieki prasa savu īpašumu atpakaļ. Kā BAS īpašnieks uzstājas bijušais airBaltic valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks. B. Fliks savas īpašumtiesības ir pircis par naudu, kas aizlienēta LK vai no LK bijušā īpašnieka Vladimira Antonova. Tāpēc loģisks būtu vēl nākamais aplis – LK pārņem B. Fliku, bet ar fizisku personu tomēr nevar izdarīt to, ko var izdarīt ar kapitāldaļām. Kaut kāda līdzība pārņemšanas darbībām tomēr būtu iespējama, tāpēc pats B. Fliks Latvijā sen nav manīts. Viņa vārdā Latvijas tiesas apmeklē juristu brigāde, pret kuras prasībām Latvijas tiesneši izturas atsaucīgi.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā aizliedza reģistrēt BAS akciju pārņemšanu. Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Ringolds Balodis vispirms atrunājās, ka tiesas lēmumu vairs nav iespējams izpildīt, jo nekādu BAS akciju LK vairs nav, bet tūlīt pēc tam UR tiesas lēmumu izpildīja. Par to UR izplatīja paziņojumu, kurā atsaucās uz «pastiprināto masu informācijas līdzekļu interesi par Martin Bertolt Flick piederošo SIA Baltijas Aviācijas sistēmas kapitāla daļu atsavinājumu» un tāpēc informēja: «Valsts notārs pieņēma lēmumu reģistrēt piemēroto nodrošinājuma līdzekli. Pirmkārt, reģistrēt aizliegumu Komercreģistrā veikt ierakstu par Martin Bertolt Flick piederošo SIA Baltijas Aviācijas sistēmas kapitāla daļu atsavinājumu, kas veikts, izlietojot par labu a/s Latvijas Krājbanka nodibinātās komercķīlas. Otrkārt, reģistrēt aizliegumu a/s Latvijas Krājbanka izlietot iepriekšminētās komercķīlas.»

Tikai darījumu dalībnieki saprot, vai tādā veidā UR ir izpildījis B. Flika un Vidzemes priekšpilsētas tiesas prasības, vai tikai imitējis to izpildi. Par to tagad domājot arī LK pārvaldnieku J. Brazovski nomainījušā LK administratora auditorfirmas KPMG Baltic juristi. Tiesas lēmums skaitās nepārsūdzams, bet nesenais gadījums ar SIA Palink (veikalu ķēdes IKI) nepārsūdzamās maksātnespējas atcelšanu ar citu juridisko mehānismu palīdzību rosina abu pušu juristus ierakstīt savus vārdus Latvijas jurisprudences vēsturē kā precedentu autorus.

Visticamāk, ka B. Flika nolīgto juristu ideja ir izmantot situāciju, kurā var strīdēties par to, kam pieder tiesības pārstāvēt BAS, lai panāktu tā maksātnespēju. Pāris nedēļu laikā tiesās ir iesniegti jau trīs maksātnespējas pieteikumi, no kuriem viens noraidīts, otru izskatīs šodien un trešo – 12. martā. Līdzīgi kā Palink gadījumā, tiek izmantoti maksātnespējas prasīšanas profesionāļi – firmas, kas uzpērk prasījuma tiesības un it kā pat nezina, kādu darījumu dēļ šīs tiesības radušās. KPMG Baltic turpretī uzskata par labāku paturēt BAS maksātspējīga uzņēmuma statusā un meklē iespējas BAS aizsargāt. «Ceram, ka normāls uzņēmuma darbs dos iespēju LK atgūt no BAS 14 miljonus latu, kas noteikti ir visu Krājbankas kreditoru interesēs,» administratora pozīciju Neatkarīgajai formulēja Krājbankas preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Cīņu par BAS ir grūti izprast, jo tā izskatās pēc cīņas nevis par naudu, bet par parādiem, kas iegrāmatoti kā sekas naudas karuseļveida kustībai starp LK, airBaltic, BAS, B. Fliku, V. Antonovu un vēl citām juridiskām un fiziskām personām. Bijušajiem īpašniekiem it kā būtu jāpriecājas, ka Latvijas valsts ir nacionalizējusi viņu parādus, nevis jāprasa tie atpakaļ. Laikam taču uzņēmējiem ir pamats uzskatīt tiesāšanos ar valsti par ienesīgu uzņēmējdarbības veidu.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: airBaltic, Bertolts Fliks, Jānis Brazovskis, Krājbanka, Oskars Fīrmanis

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats