Latvijas komercbanku sektorā pērn turpinājās jau 2010. gadā vērojamā svarīgāko darbības rādītāju uzlabošanās. Banku sektors ir kā tautsaimniecības spogulis, kas parāda Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesu.
Līdz ar lielāku ekonomisko aktivitāti pieaug pieprasījums pēc kredītiem, īpaši tas sakāms par korporatīvo sektoru, savukārt kredītu pieprasījums no mājsaimniecībām joprojām ir būtiski mazāks nekā pirms trim četriem gadiem. 2012. gadā varētu saglabāties līdzīgas tendences – no jauna izsniegto kredītu apjomā lielākais īpatsvars būs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem.
No jauna izsniegto kredītu apjoms 2011.gadā bija 1,5 miljardi latu, depozītu apjoms saglabājās stabils (mīnus 0,4%, salīdzinot ar 2010. gadu). Zaudējumu apjoms saruka uz pusi no 364 miljoniem latu 2010. gadā līdz 179 miljoniem latu 2011.gadā. Turklāt jāatzīmē, ka neiekļaujot Latvijas Krājbankas un Parex bankas zaudējumus, sektors nopelnīja 97 miljonus latu. Tātad, izslēdzot no aprēķiniem uzņēmumus, kuri Latvijas uzņēmumiem finanšu pakalpojumus šobrīd faktiski vairs nesniedz, nozare kopumā ir darbojusies rentabli. Komercbanku darbības kopējos rezultātus turpināja ietekmēt arī papildus uzkrājumu izveidošana saistībā ar nekustamā īpašuma buma laikā izsniegtajiem kredītiem, kritiski izvērtējot nekustamo īpašumu tirgus perspektīvas. Kaut arī šis solis īslaicīgi pasliktina atsevišķus banku darbības rādītājus, tas palielina sistēmas stabilitāti kopumā.
Depozītu pieaugums ir daļa no ilglaicīga procesa, un mēs sagaidām tā turpināšos, pieļaujot iespējamas īslaicīgas negatīvas svārstības pasaules ekonomikas nestabilitātes ietekmē. Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis Latvijā ir ļoti zems, jo arī ienākumu līmenis pagaidām ir neliels, turklāt vēl pavisam nesenā pagātnē tas ir bijis vēl daudz zemāks, Latvijas IKP faktiskajās cenās 2000. gadā bija vien ap 30% no pērnā gada līmeņa. Latvijas iedzīvotājiem nav bijis ne laika, ne iespēju uzkrāt tādu finanšu bagātību kā cilvēkiem valstīs ar gadu desmitiem ilgu augsta labklājības līmeņa stāstu. Arī pārmērīgais optimisma līmenis gados pēc Latvijas pievienošanās ES neveicināja „drošības spilvenu” veidošanu.
Taču nav šaubu, ka turpmākajos gados ienākumu līmenis pieaugs, palielinot uzkrājumu veidošanas iespējas. Savukārt šī soļa nepieciešamību Latvijas iedzīvotāji šobrīd ļoti labi apzinās, tāpēc var sagaidīt, ka viņu finansiālie lēmumi ievērojami atšķirsies no iepriekšējā izaugsmes ciklā pieņemtajiem.
Banku kredītportfelis aizvadītajā gadā turpināja samazināties, taču jāatzīmē, ka attīstībai visnozīmīgākā – rezidentu nefinanšu uzņēmumu – kredītportfeļa apjoms gada otrajā pusē jau bija stabils, tātad no jauna izsniegto kredītu summa sāka pārsniegt atmaksāto un norakstīto kredītu summu. Ievērojot, ka norakstītie kredīti šajā brīdī vairs ekonomiskos procesus reāli neietekmē, šobrīd jau var runāt par nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa pieaugumu.
2012. gadā ar strauju kopējā kredītportfeļa pieaugumu vēl nevar rēķināties, gan tāpēc, ka pasaules ekonomikas nestabilitātes viļņa atkal nedaudz pieaugusi mājsaimniecību un uzņēmumu piesardzība, gan tāpēc, ka naudas resursu cena pašām bankām 2011. gadā būtiski pieauga. Taču šī gada laikā vēl vairāk būs pavirzījies uz priekšu tālākas ekonomikas izaugsmes pamatu veidošanai ļoti būtiskais mājsaimniecību un uzņēmumu bilanču sakārtošanas process, veidojot priekšnosacījumus kreditēšanas pieaugumam turpmākajos gados.
Pakāpeniska situācijas uzlabošanās vērojama arī kavēto maksājumu dinamikā, samazinoties kavēto kredītu īpatsvaram kopējā banku kredītportfelī. Līdz ar eksporta apjomu pieaugumu un iekšzemes pieprasījuma stabilizēšanos turpina uzlaboties uzņēmumu finansiālā situācija, tāpēc kavēto kredītu īpatsvars korporatīvajā sektorā sarūk straujāk, savukārt mājsaimniecību maksātspēja vēl nav būtiski uzlabojusies, līdz ar to pozitīvu tendenču atspoguļošanās mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitātē prasīs ilgāku laika periodu.
Bankas turpina stiprināt savu kapitāla bāzi un palielināt savu kapitālu, tāpēc banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs vairāk nekā divas reizes pārsniedz minimālo kapitāla pietiekamības rādītāju un 2011. gada beigās bija 17,4%.
Rādīt reklāmu
