Pirms nepilna gada nodibinātā partija Alternatīva Vācijai (AfD) ir
apņēmības pilna sekmīgi piedalīties maijā paredzētajās Eiropas
Parlamenta vēlēšanās un pēc tām papildināt eiroskeptiski noskaņoto
parlamentāriešu rindas.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā kongresā partija ne tikai spriedusi par savu kandidātu listi, bet arī veikusi zināmus grozījumus programmā – tagad tā vairs nemudina Vāciju izstāties no eiro zonas, uzsvaru liekot uz Eiropas Savienības birokrātisko struktūru un savienības federalizācijas kritiku. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka partija pārvarēs 3% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Eiroparlamentā, turklāt šķiet, ka to kā konkurentu sāk uztvert arī citas vācu partijas – par to liecina AfD kritizēšana sociāldemokrātu konferencē, raksta
NRA.lv.
«Vācijai ir jāsaglabā suverēnas valsts statuss suverēnu valstu savienībā, kas saucas Eiropas Savienība, nevis Eiropas savienotās valstis,» Reuters citē partijas līdera, 51 gadu vecā ekonomikas profesora Bernda Lukes sacīto Bavārijas pilsētiņā Ašafenburgā notikušajā partijas kongresā. Vācijas nacionālās suverenitātes aizstāvēšana, šķiet, kļuvusi par partijas jauno ideoloģisko pamatu, lai gan pirms gada, laikā, kad eiro zonā apspriestākā tēma bija valstu parādu krīze, AfD mudināja Vāciju izstāties no vienotās valūtas savienības un atgriezties pie vācu markas. «Tas, ka krīze eiro zonā ir mazinājusies, likusi partijai no šīs prasības atkāpties – vismaz pagaidām. Vairāki delegāti atzinuši, ka atgriešanās pie vācu markas neizskatās reāli sasniedzams mērķis, tomēr viņi joprojām pauž bažas par notiekošo eiro zonā un vēlas, lai vājākās valstis, piemēram, Grieķija, no tās tiktu izslēgtas,» raksta Reuters. Šādu nostāju apstiprinājis arī uzņēmējs Helmūts Meretigs, kurš skaidrojis, ka eiro zonā būtu jāatrodas tikai tām valstīm, kas ekonomiski tam ir gatavas. Jāatgādina, ka Vācijā ir neapšaubāms atbalsts Eiropas Savienībai, un to nav varējuši neņemt vērā arī kongresa delegāti – viņu runās līdztekus kritikai, kas bija veltīta «Briseles birokrātiskajām struktūrām», regulāri skanējuši atzinības vārdi kopējā tirgus politikai un citiem ES sasniegumiem. Tomēr jau esošais eiro zonas valstu finansiālās glābšanas fonds un plānotā banku savienība izpelnījušies asu kritiku. «Tajos nav ne smakas no demokrātijas, palīdzības un solidaritātes,» sacījis B. Luke.
Pagājušā gada septembrī partija ieguva 4,7% balsu bundestāga vēlēšanās, gandrīz pārvarot 5% barjeru, kas noteikta, lai iegūtu pārstāvniecību Vācijas parlamentā. Eiropas Parlamentā šī barjera ir tikai 3%, tāpēc, domājams, kaut vai ar pāris deputātiem AfD jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta. Svētdien publicētie socioloģisko pētījumu kompānijas Emnid veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka partija varētu iegūt pat 7% balsu. Iekļūstot Eiroparlamentā, partija gan nonāks grūtas izvēles priekšā. Tās dabiskie sabiedrotie eiroskeptiķu flangā ir Francijas Nacionālā fronte, Nīderlandes Brīvības partija un Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, tomēr ir kāda būtiska problēma – visas šīs partijas sabiedrībā tiek uzskatītas par labēji radikālām, pat neonacistiskām, bet Vācijā vēsturisku iemeslu dēļ attieksme pret šādiem politiskajiem spēkiem ir ļoti rezervēta. Deutsche Welle norāda, ka, sadarbojoties ar šīm partijām, AfD faktiski pārvilktu svītru savām perspektīvām nacionāla mēroga politikā. To lieliski apzinās B. Luke, kas nesen paziņojis, ka britu Neatkarības partijas agresivitāte viņam šķiet nepieņemama un kā ticamākus sadarbības partnerus viņš redz britu konservatīvos – protams, to labējo spārnu.
Deutsche Welle vēsta, ka AfD plānojusi veidot 10 cilvēku kandidātu listi, taču, neraugoties uz to, ka kongresā piedalījās tikai 300 delegātu, kandidātu skaits pārsniedzis 100 cilvēkus, un pēc ilgām diskusijām listes apstiprināšanu nācies atlikt uz nākamo nedēļas nogali. Vācijas mediji uzsver, ka šie strīdi un domstarpības lieku reizi apliecinājuši – zem AfD karoga pašlaik apvienojušies ļoti atšķirīgas ideoloģiskas ievirzes politiķi – iesācēji, kuri tādu vai citu iemeslu dēļ nav apmierināti ar tradicionālo partiju piedāvājumu. Laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung norādījis, ka partijā ir pārstāvēti gan labi izglītoti un liberāli noskaņoti ekonomisti (ne jau velti AfD mēdz dēvēt par profesoru un akadēmiķu partiju), gan konservatīvie, kurus neapmierina A. Merkeles vadīto kristīgo demokrātu tuvināšanās centriskām pozīcijām, gan arī kreisi noskaņoti inteliģences pārstāvji, kuri sociāldemokrātus uzskata par nepietiekami radikāliem, bet Kreisajiem (Die Linke) nespēj piedot vēsturisko saistību ar komunistisko partiju. Ideoloģiskās atšķirības esot tik lielas, ka rada nopietnus draudus partijas vienotībai, uzsver Frankfurter Allgemeine Zeitung, kas neprognozē šai partijai ilgu mūžu.
Socioloģisko pētījumu kompānijas Emnid vadītājs Klauss Peters Šepners šim vērtējumam piekrīt, turklāt, pēc viņa domām, AfD pieļāvusi kļūdu, mēģinot detalizēt savu programmu. Kamēr tās vienīgais lozungs bija cīņa par atteikšanos no eiro, partija spēja sev piesaistīt daudzus vēlētājus, tā dēvēto protesta elektorātu, kas nebija apmierināts ar valdošo partiju realizēto politiku. «Katrs no viņiem partijā saskatīja to, ko vēlējās saskatīt,» skaidro politologs. Pašlaik situācija sāk mainīties, jo B. Luke un viņa kolēģi no partijas vadošajām aprindām aizvien biežāk izsakās arī par tādiem jautājumiem kā imigrācija, homoseksuāļu tiesības, dzimumu kvotas lielo uzņēmumu valdēs utt.
Ņemot vērā, ka partija sākotnēji pulcējusi visdažādāko ideoloģiju piekritējus, nav pārsteigums, ka dažādu grupējumu starpā jau sākusies zināma rīvēšanās un vairākus augsta ranga partijas biedrus (piemēram, Hesenes nodaļas vadītāju Folkeru Barcu un kasieri Peteru Cīmanu) no amatiem nācies atstādināt, jo viņi pārāk asi un nepolitkorekti izteikušies par imigrantu problēmām.
AfD līderi, piemēram, bijušais rūpnieku apvienības BDI vadītājs Hanss Olafs Henkels, neslēpj, ka Eiroparlamenta vēlēšanas uzskata par tramplīnu, kas palīdzēs iekļūt nākamajā bundestāga sasaukumā. «Tas, ka Vācija ir vienīgā ES valsts, kuras parlamentā nav pārstāvēti eirokritiķi un decentralizētas Eiropas atbalstītāji, ir apkaunojoši,» viņš sacījis sarunā ar Reuters. Deutsche Welle norāda, ka labs pārbaudījums partijai būs ne tikai Eiroparlamenta vēlēšanas, bet arī rudenī paredzētā balsošana vairākās federālajās zemēs. Radies iespaids, ka partija uzsvaru likusi uz eventuāliem panākumiem Austrumvācijā – ar to varētu būt izskaidrojams fakts, ka no tās līderu puses aizvien biežāk dzirdami izteikumi, kas uzskatāmi par nacionālistiskiem. Bet to, ka arī citas partijas sāk rēķināties ar AfD, spilgti apliecina notikumi sociāldemokrātu partijas konferencē. Partijas līderis, Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels ļoti nikni kritizējis AfD «muļķīgos lozungus», nodēvējot partijas līderus par «bijušajiem kreiso radikāļu lobistiem».
Rādīt reklāmu
