Prezidenta un viņa piekritēju paziņojumi liecina, ka atkāpšanās ir ļoti maz ticama, bet, ja sāksies lielas sadursmes starp M. Mursi piekritējiem un pretiniekiem, iejaukties gatava Ēģiptes armija, kas pagaidām saglabā neitralitāti.

Vakarrīt Ēģiptes lielāko pilsētu ielās valdīja relatīvs klusums un par notikušajām protesta akcijām liecināja vien neliela telšu pilsētiņa Kairas Tahrira laukumā un izdemolētā Musulmaņu brālības galvenā mītne Ēģiptes galvaspilsētā, vēsta Reuters. Ziņas par to, cik cilvēku svētdien izgājuši Ēģiptes pilsētu ielās, ir pretrunīgas – Reuters, piemēram, vēsta par 17 miljoniem demonstrantu, bet Musulmaņu brālība apgalvo, ka tā Kairā vien spējusi pulcēt aptuveni 4 miljonus prezidenta piekritēju. Policijai un armijai saglabājot neitralitāti, daudzviet izcēlušās sadursmes starp prezidenta piekritējiem un pretiniekiem, gājuši bojā vismaz septiņi, bet ievainoti vairāk nekā 600 cilvēku, vēsta AFP.

Vakarrīt Tamarod, kas apgalvo, ka pāris mēnešu laikā zem petīcijas, kurā pieprasīta M. Mursi atkāpšanās, savākusi 22 miljonus parakstu (savulaik ievēlēšanai amatā prezidentam pietika ar 13,5 miljoniem balsu), paziņojusi, ka dod prezidentam laiku līdz otrdienai pieciem pēcpusdienā. «Mēs pieprasām viņa atkāpšanos un pieprasām, lai valsts institūcijas sāk gatavoties pirmstermiņa prezidenta vēlēšanām. Ja šīs prasības netiks izpildītas, mēs uzsāksim pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu,» sacīts paziņojumā, kurā valsts iestāžu darbinieki, policisti, militārpersonas un tieslietu sistēmas darbinieki aicināti ņemt vērā tautas vairākuma viedokli un atbalstīt to. Jau šovakar Kairā iecerēta jauna demonstrācija, un Tamarod solījusi – ja prezidents nepakļausies ultimātam, tās dalībnieki mēģinās triecienā ieņemt viņa pili. RIA Novosti norāda, ka jau svētdienas protesta akciju laikā M. Mursi no savas rezidences bija evakuēts uz labi apsargātajām Republikas gvardes kazarmām.

Svētdienas vakarā prezidenta pārstāvis atkārtojis aicinājumus uz dialogu, taču opozīcija, kurā pārstāvēti gan gāztā H. Mubaraka piekritēji, gan tie, kuri riskēja ar savām dzīvībām, lai piespiestu viņu atkāpties, tos noraidījusi. «Alternatīvas Musulmaņu brālības un tās ielikteņa Mursi aiziešanai vairs nav. Prezidenta tālāka palikšana amatā būtu tieša tautas masu vēlmes ignorēšana,» sacījis viens no opozīcijas līderiem Hamdina Sabahi, piebilstot, ka vara pašlaik būtu jānodod Augstākās konstitucionālās tiesas vadītāja rokās. Līdzīgu priekšlikumu izteicis arī M. Mursi galvenais sāncensis 2012. gada vēlēšanās Ahmeds Šafiks. Uzreiz pēc zaudējuma vēlēšanās viņš pārcēlās uz Dubaiju, taču vakar licis saprast, ka varētu atgriezties Ēģiptē. Opozīcija arī rosinājusi veidot nacionālās vienotības valdību un gatavoties referendumam, lai veiktu grozījumus ar M. Mursi atbalstu pieņemtajā konstitūcijā.

AP norāda, ka M. Mursi joprojām paļaujas uz tādām islāmistu organizācijām kā Musulmaņu brālību, grupējumu AlGamaa al Islamiya un salāfistu partiju AlNour (pēdējā gan pašlaik šķiet distancējusies no prezidenta, un tās līderis Juniss Makhjuns vakar paziņoja, ka M. Mursi nāksies meklēt kompromisu). Atšķirībā no opozīcijas, kas uzsver, ka centīsies savus mērķus sasniegt mierīgu protestu ceļā, prezidenta atbalstītāji nekautrējas atzīt, ka uz pretdemonstrācijām dodas bruņoti. Grupējuma AlGamaa alIslamiya vadonis Asems Abdelmageds jau nosaucis opozicionārus par «krustnešiem, kurus vada kristīgie ekstrēmisti, kuru sapnis ir iznīdēt islāmu uz Ēģiptes zemes». «Mēs jau esam karastāvoklī,» viņš paziņojis. Politologi uzsver, ka pašlaik ir ļoti reāli lielas asinsizliešanas, faktiski pilsoņu kara, draudi Ēģiptē, un ir ļoti svarīgi, kādu pozīciju ieņems armija. Tās augstākajā vadībā ieceltas M. Mursi lojālas militārpersonas, taču lielākā daļa jaunāko virsnieku simpatizē opozīcijai, uzsver RIA Novosti.