Lai atmaksātu ņemtos «ātros kredītus», ne viens vien jaunietis bijis
pārsimt latu dēļ spiests doties darba meklējumos uz ārzemēm. Un, lai gan
ātrie kredīti būtu noderīgi īstermiņa finanšu roba aizlāpīšanai,
faktiski tie daudzās ģimenēs kļuvuši par īstu traģēdiju, turklāt vienam
otram radījuši līdzīgu atkarību kā azartspēles.
Tā, apkopojot pašu ātro kredītu ņēmēju sniegto informāciju, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Vairāki cilvēki bija ar mieru dalīties piedzīvotajā, tomēr – ar mainītiem vārdiem un nerādot sejas. Izrādās, ka par šo ģimeņu piedzīvoto nezina ne tuvākie radi, ne draugi.
Andris tikko bija nosvinējis savu 18. dzimšanas dienu. Pirmo reizi viņš aizņēmās 50 latu. Taču tas bija tikai sākums. Atklājās Andra atkarība no azartspēlēm. Tā dēļ lombardā atdeva vecmāmiņas dāvināto telefonu. Vienam paņemtajam aizdevumam, sekoja nākamais – jau 100 latu apmērā. Šoreiz klāt bija jāskaita arī procenti.
«Es palīdzēju atdot tos 130 latus», stāsta Andra vecmāmiņa Liāna. «Viņš solīja, ka vairs kredītus neņems. Taču atklājās, ka Andris tomēr ir paņēmis. Viņam to lūdzis draugs, kurš pats vairs nevarēja kredītu saņemt. Šoreiz Andris bija paņēmis 200 latu.» Andris pameta skolu – 12. klasi, bet darbu Latvijā atrast nevarēja. Arī armijā iet negribēja. «Mēs nolēmām, ka šoreiz kredītu viņa vietā nemaksāsim.» Vecmāmiņa stāsta, ka »,Andris ir aizbraucis uz Angliju. Lai viņš pelna un domā, kā atdot!» Šobrīd Andris Lielbritānijā mazgā mašīnas.
«Edgars lidos uz Angliju. Plānots, ka viņam tur būs darbs un viņš varēs kredītu atmaksāt», raidījumam stāsta Edgara mamma Anna. Edgara parāds šobrīd sasniedzis teju 1500 latu. Anna baidās no sabiedrības attieksmes norādot, ka ,,daudzi mani nosodīs. Pati vainīga, ka tādu dēlu izaudzināji! Tomēr cilvēki ir dažādi. Viens var izvērtēt savu spēju atmaksāt, bet cits nevar. Vai tāpēc viņiem var dot neierobežoti daudz?»
Ģimenes traģēdija aizsākās pirms gada. Edgaram bija 20 gadu un viņš tikko bija atgriezies no ārzemēm. Sācis strādāt, bet pirmo algu vēl nebija saņēmis. Edgara mamma atceras: «No otras istabas tikai dzirdēju sajūsmas kliedzienu – cik forši, tas bija tik vienkārši un pirmajam kredītam nav jāmaksā procenti!»
Pirmajam «ātrajam kredītam» sekoja otrs, tad trešais, līdz summa sasniedz 800 latu. Edgars zaudēja darbu un atmaksāt to nespēja. Anna ar savas pedagoģes algu nomaksāja dēla parādu līdz pēdējam santīmam. Vēl piekodinājusi AS ,«4finance», kam pieder gan «sms credit», gan «vivus.lv», lai dēlam naudu vairs nedod. Taču tad saņēma vēstuli. Tajā bija rakstīts, ka dēls no «sms credit» atkal aizņēmies 400 latu, bet no ,,vivus.lv» vēl 300.
Kamēr uzņēmumam Edgars ir tikai kārtējais pilngadību sasniegušais klients, Annai viņš ir vienīgais dēls, ar kuru attiecības izirušas.
Kasparam bija 22 gadi, kad viņš paņēma pirmo «ātro kredītu» 100 latu apmērā. Pēc tam sekoja citi un ar saviem 180 latiem algā, Kaspars vairs nespēja atmaksāt 2 500 latu lielo parādu.
Kaspars «ātro kredītu» slazdā nokļuva, uzķeroties uz reklāmas. Tajā teikts, ka pirmais aizdevums ir bez papildu maksas. Tomēr iemesli «sākotnēji bija nopietni – pietrūka nauda mācībām, steidzamiem pirkumiem». Tomēr vēlāk Kaspars tāpat kā citi vairs nespēja laikus apstāties: ,«Tu attopies brīdī, kad visas tās summas sasniegušas līmeni, kādu tu nemaz neesi gaidījis.»
Pirmoreiz divarpus tūkstoš latu lielo parādu palīdzēja atmaksāt ģimene. Taču Kaspars aizņēmās atkal. Nu jau 300 latu. Tā kā laikus neatmaksāja, šobrīd summa jau dubultojusies. Kaspars lūdza uzņēmumam parādu sadalīt vairākos maksājumos. Taču saņēma atteikumu. Turklāt ar katru dienu parāds kļūst aizvien lielāks: «Aizdevējiem ieslēdzas kaut kāda džekpota lampiņa un viņi naudu skaitīs un skaitīs... Es nezinu, cik ilgi!»
Reklāmās nemitīgi tiek uzsvērts tieši naudas saņemšanas vieglums. Turklāt to sadzird arī tie, kuriem mājās nav piekļuves internetam. Šādā gadījumā viņi dodas uz bibliotēkām, vēsta raidījums «De facto».
«De Facto» pētījums «smsSOS» notiek sadarbībā ar Latvijas Radio un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru «re: baltica».
Rādīt reklāmu
